Nu, William, saņemies!

Visapār šodien bija tāda dīvaina diena. Apbimbājos pa ceļam uz faķi, neaizgāju arī uz pēdējo lekciju, tai vietā Briedīts mani aizveda paēdināt. Vispār lēnām vazājāmies apkārt, neko nedarījām. Bimbiens pārgāja.
Ai, nezinu, kas man uznāca, laikam viss kopā - vecvecmamma, ielas muzikanti, kursa darbs, mēnešreizes... Nu tā, apmēram.

Viss, es sākšu ar referātu un tad jau nāks arī viss pārējais. Es ceru.
Vispār vislabāk tagad palīstu zem sedziņas kopā ar Briedīti un noskatītos vismaz vienus Simsonus.

Saplīda lādētājs, ha ha.

Neko nedaru, ēdu, ar Juice mannekas nesanāk (joprojām).
Ārā smuks laiks, Mārtiņš ibiometrijā, galīgi negribas uz Rīgu.

Un sestdienu gribas vēl mazāk.

Vakar nomira vecvecmamma.

Viss, nebraukšu uz lekcijām. Tikai uz Juice (ja tikšu tālāk par datu ieimportēšanu pašmācības ceļā).
Šonakt Vieda ar Grudulu viesosies. Vispār Briselē pagaidām nav kur gulēt un tas mani biedē, he.

Aaaa, kā mēs šodien norikšojāmies uz vilcienu!...

No rīta ejot uz lekcijām atcerējos, kā ar Mārtiņu bijām Dzels vilka koncertā, pēc kura viņš paziņoja, ka kocerts jau nebija slikts, bet viņam tas čalis sarkanajās biksēs neesot paticis (kad es pateicu, ka tas sarkanbikšu čalis bija Kautkulis un bez viņa neviens koncerts nenotiek, Mārtiņš likās sašutis). Nē, nu smieklīgi vienkārši. :)

Pirmo lekciju nogulēju, otro Mārtiņš piedāvājās nobastot. Nu, šoreiz man nekas nebija pretī...

Skatos "Select" (ļoti bagātīgs īpašo zeķu un slaidinošo apģērbu klāsts), klausos neatkarīgās Latvijas dziesmas (Latviešu radio ir vienīgais, ko tas mazais draņķītis virtuvē ķer, nu, labi, īstenībā es īpaši neesmu meklējusi) un prātoju, ko vēl un kas vēl man jāpaņem līdz.

Ir desmit vakarā, bet man atkal neko negribas darīt, man neko negribas domāt, nemaz nerunājot par to, ka būtu jāsaliek mantas braucienam uz Talsiem.
Visvairāk man rīt negribas lekciju pie Keiša. Kožu mēlē un pat neiepīkstos. Grūti, bet laikam esmu spītīga, lepna maita (lai gan - kas tur maitisks? Ne jau es pati sevi nodēvēju par neglīteni, ko pist).

Šodien apmēram Majoros vilcienā iekāpa mazs puika, apsēdās man aiz muguras un sāka dziedāt, nu, cik jau nu par dziedāšanu var saukt "mm" vilkšanu. Jāsaka gan, ka lai gan es tādu dziesmu nezināju, izklausījās jauka. Tā viņš dungoja līdz Dubultiem. Tad līdz Jaundubultiem viņš klusēja, bet pēc tiem atkal sāka dungot, šoreiz jau "āvu, āvu baltas kājas". Un tad es izkāpu un vienīgais ko vairs zinu par šo dziedoni ir tas, ka es pārskatījos, jo viņš īstenībā bija meitene.

Biju "Mirušās dvēseles". Pēc tam man ļoti gribējās čurāt un ēst, tāpēc steidzos uz staciju. Varbūt jau vajadzēja palikt, bet tomēr vēders un urīnpūslis ņēma virsroku.

Un tā katru vakaru es pavadu neko lietderīgu nedarot. Rasa vismaz Faustu lasa. :D

Nevaru beigt priecāties par to, ka pārvarēju sevi un aizgāju šodien uz biometriju.
Lai gan man likās, ka pakaļā būs, nē, ka vienkārši dirsā, dziļā, dziļā dirsā ir un būs, bet nē, pēc 40 min. nepārtrauktas atkārtošanas: "Tu to vari, neesi taču tāds dulburs, ka neko ne atceries, ne saproti, ne atrast vari!" man beigu beigās izdevās visu sačinīt.
Pašai prieks un tāpēc nopirku litru saldējuma.

Šajās 4,5h, ko esmu pavadījusi nomodā, esmu izdarījusi tik to vien kā neko. R ir palicis neaiztikts (un mani arvien vairāk sākt mākt sajūta, ka es nekur rīt neaizdošos, nu, vismaz uz BF 4.stāvu tik tiešām ne). Ķērpji palikuši nesavadīti (un kur ir parauglaukumu fails man ir diezgan vāja nojausma). Zupa nav uzvārīta (šeit gan pie vainas ir maltā gaļa, kas vēl aizvien ir saslusi ragā). Gulta nav saklāta. Varētu jau saņemties un to visu izdarīt, bet kaut kas man neļauj to izdarīt. Es pat tiektu, ka tas ir nevis slinkums,bet gan kas stipri lielāks un spēcīgāks, tikai es nezinu kas...

Starp citu, aizvakar atklāju, ka spēju būt ļoti jauka persona, turēt mēli aiz zobiem, saprast nesaptoamus jokus un nepiedzerties visvairāk no visiem telpā esošajiem cilvēkiem. Vai nav brīnišķīgi?

Aaaa, manos matos gaiši brūnā krāsa nezin kāpēc pārvērtās pat tumši brūnu, tā kā atkal esmu tumša (pieņemu, ka beidzot izskatos puslīdz pilngadīga).

Bet man prieks, ka laikam sāku aršķirt C. furcatu no C.gracilis.

Jā, rīt pēc tās fleškas jāaizšauj.

Viņš, liekas, pirms piecām minūtēm aizmiga. Varbūt aizmirsīs, ka grib ēst? :)

Mārtiņš guļ gultā, es cenšos mācīties zooloģiju (īpašu panākumu nav, protams).
Jau trešo dienu slikti, slikti, slikti. Nemaz negribu atcerēties to, ka pirms stundas nosolījos Mārtiņam vēlreiz uztaisīt ēst.
Miegs pēc vgakarnakts priekiem nāk, bet gulēt nevar ieti. Un rīt ellē gara diena.

Aaaa, smieklīgā mazā pasaulīte!!!

Nupat sapratu, ka man sāp ribas - visas un abās pusēs. Ja man vēl būtu arī aizdomas, kāpēc tā ir, tad gan jau būtu labi.

Aaaaa, man no tā vakardienas ugunsūdens vēlarvien tiksūdīgi, tik sūdīgi. Ēst gribas, bet tad pēc tam paliek vēl sūdīgāk...