Ir desmit vakarā, bet man atkal neko negribas darīt, man neko negribas domāt, nemaz nerunājot par to, ka būtu jāsaliek mantas braucienam uz Talsiem.
Visvairāk man rīt negribas lekciju pie Keiša. Kožu mēlē un pat neiepīkstos. Grūti, bet laikam esmu spītīga, lepna maita (lai gan - kas tur maitisks? Ne jau es pati sevi nodēvēju par neglīteni, ko pist).