Piebeidzu savu aliņu un jūtos manāmi jautra. No vienas puses, prootams, ekonomiski, no otras - fotosintēze negaida.

Dzeru aliņu un īdu par sāpošo muguru. Miegs nāk, bet augu fizioloģija no manas somas, kā tāds bubulis blenž virsū. Un ausīs skan pilnīgs tukšums, jo kaut kā neviena lekcija nevar lepoties ar manu apmeklējumu...

Nu ir tā, ka man sāk kļūt intersanti (daudzējādā ziņā), bet es nezinu, kā sadalīt laiku.

Apstrādāju bildes.
Biedējoši jau ir, bet ko tur daudz, jāseņemās un viss būs. Vai ne?

Šodien visi vampīri mani uzdomāja.

Vakarnakt lidostā iepazinos ar rumānieti no rumānijas, kurš ar mani sarunājās tikai rumāniski. Pēc apmēram pusstundu garas sarunas noskaidrojās, ka viņam ir 44, viņa sievai 37 gadi, viņam ir divi bērni - puika (21) un meitene (19), viņš pēc profesijas ir konstruktors (tā teica viņš pats, es pieņemu, ka tas bija domāts inžentieris), taisa viskautko, bet traktorus gan nē. Viņa sieva ir sekretāre. Es savukārt pastāstīju, ka mācos bioloģijas fakultātē un dzīvoju Latvijā. Protams, mēs katrs runājām savā valodā - viņš rumāniski, es latviski. Viņš gan bija nedaudz (iespējams, ka apzīmējums "nedaudz" ir pārāk maigs, bet nekas) iedzēris tāpēc viņam sākās nelielas problēmas ar sekjuritī džekiem, bet visā visumā ļoti jauks cilvēks. Aicināja mani doties uz Rumāniju, gribēja pat numuriem apmainīties, bet šis triks mums kaut kā neizdevās. Es vēl gribēju paprasīt kaut ko par Drakulu, bet tad policija atkal bija klāt ar visu tulku un es pārvācos uz blakus soliņu. Sarunu pabeigt mums nesanāca, jo viņam tika stingri pieteikts man netuvoties (šo noteikumu viņš gan sāka ievērot tikai pēc trešās aizrādījuma reizes, bet, kad viņš mani visas trīs reizes atkal pamanīja, man, protams, nācās atkal noklausīties par to, cik viņam ir gadu un ka viņš ir konstruktors).
Bet Rumānijas apciemojums nebūtu slikta lieta. Nu, varbūt ne gluži pie Alibabas (tā viņu sauca) ciemos, bet vienkārši tā pat. Ne?

Tā kā mana lidmašīna bija sešos no rīta, es prātoju - ja kārtības sargi viņu runātvēlmi ar mani nebūtu nogalinājuši, varbūt uz lidmašīnas attiešanas laiku es ciešami saprastu po rumanski?

Piedzērusies beļģiete apgalvoja, ka esmu līdzīga Bellai no Twighlight (bet tas nemaz neesot tik slikti, to viņa arī minēja). Es protams biju nedaudz sašutusi.
Bišķīt viarāk sašutusi es biju par to, ka viņiem [briseliešiem] laikam vispār nesalst. Ejam ar Mārtiņu abi cepurēs, dūraiņos, ziemas jakās un ēnā un vēl, ja uzpūš vējš, drebinamies (īpaši pievakarēs), bet šie kailām kājām parka zālītē frīzbiju spēlē!...
Jā, un bučošanās kultūra arī ir tāda... Interesanta.

Esmu tik šaušalīgi milzīgā stresā!...

Vieda ar Grudulu baruc šurp. Tas ir, pirms 20 min izbrauca. Man nāk miegs. Es biju iedomājusies, ka viņi atbrauks ap sešiem...
Vismaz filmu līdz beigām redzēšu, ha.

Strauji tuvojas tā liktenīgā ceturtdiena, esmu, protams,kārtējo reizi pārbijusies, ceru, ka Celine neaizmirsīs par mums un tā. Vispār gribas ēst, bet tā īsti nav ko. Nē, nu ir - vecs kefīrs, to pašu arī dzeru.
Šodien skrituļoju. Kopš biju mājās, visu laiku ir slikti. Ceru, ka tas no ilgi neredzēta un nebaudita tik liela ēdiena daudzums.

Jā, un es atklāju, ka pasha ir sasodīti, sasodīti ņammīga!

Nevaru beigt pārdzīvot par Ūpi... Nu, prieks, ka viņa ir dzīva!
Peldēt uz ledus pa Daugavu... Nē, viņa ir vieksmīgs puiniņš, ko tur lai saka!

Un visi tagad zākā cik jau nu stulba un cik jau nu glupa. Kā sanāca, tā sanāca (katram suns uz ledus var uzskriet). Labi, ka viss irlabi un 29.03. viņai otrā dz/d.
Grbas satikt viņu.

Viss, šodien braucu mājās. Mēģinšu būt forša, lasīt vilcienā un rīt rakstīt.
Jā, un savācos kaut kādus ķerpīšus, nesīšu Pārslai, lai pamatskolnieki redz. Daudz jau nav, tās velna poļimorfās kladonijas jau nav manos spēkos tā viensundivipilkāmrokām noteikt, ***. Jā, un man mistiski ir pazudušasa visas (!) Ramalina Fastigata...

Nenāk miegs.
Šodien izcepām picu. Ja neskaita, ka Mārtiņš bija nedaudz pārcenties ar čilli pipariem, tad bija tīri garda (neņemot vērā, ka pēc pirmā gabaliņa man likās, ka nekad vairs neelpošu).
Tagad paskatīšos uz ķērpjiem, rīt centīšos izdarīt ko sakarīgu.

Kolkā gāja labi, gg nemaz nav tāds dzērājs kā biju izdomājusies.

Kā es ienīstu, ka esmu tik izteikti viļņveidīgi aktīva!

Šodien kaut kā visu laiku domājas par ķērpjiem. Kaut kādas Ramalina sugas stāv prātā un neiet ārā. Nezinu, kāpēc. Es pat redzu, kā viena no otra istabas stūra uz mani lūkojas.

Pa stikliem eju kā pa dimantiem, tad kā pa rubīniem.
 
Sēžu savā opju krēslā, rakstu referātu, šķiet brīžiem esmu uz ondatru ekoloģijas viļņa, klausos Hospitāļus, šņaukājos, šad tad galva iesāpas, tēja nedzeras, kakls tizls, bet visā visumā tā neko.
 

 Ondatra zibethicus

Sākam mācīties, vai ne? Moloski un gliemji - es jau nāku!

Es tikai ielīdu bišķīt blauks briedim. Rezultātā nosutināja 2h.

Tā, uzbliezīšu vēl vienu vēstulīti. Un tad nolikšu redzamā vietā aļģu tabulu.

Ķērpju lekcija un nafig tās aļģes, iešu pampt.
Viņu vairāk kā saprašanas.

Mārtiņš mani šodien visu dienu saukā par 'stulbo bebri' jebšu SB. Naiss.