Viss. Aizgāju no ķērpjiem prom. Nevarēju koncentrēties, visu laiku domāju par to, ka tagad mans draudziņš nogāzās no palodzes uz betona kapnēm un ka tas nemaz nav labi. Solījos gn sev, ja tagad ieslēdzot, viss liksies labi, tad nav par ko uztraukties, bet tik un ta man tāda nelāga oma... Nu vot vajadzēja! Un es biju izplānojusi sev tik ķērpīgu dienu! Lai gan kāda tur ķērpīga diena, nekas man īsti nesanāk, tie draņķi ir tik sasodīti līdzīgi + mainīgām formām, ka acis var pārgriezt, bet vienādus nesaskatīt. Aaaaaa! Stulbās, skaistās kladonijas!
Varbūt man tiešām vajag iet mērīt taukus?