Laiks'sapņi' un tu..
Viens, viens, viens, testējam, testēju..
Ne-e nekā, nekā vai kaut kā? Kaut kā jau vienmēr' varbūt savādāk?
Un tomēr' saprotot zināmu izmisuma līnijas pārkāpšanu' sāk veidoties tāds kā jaunās pasaules zīmējums' jebšu vizualizācija..
Pfa' gluži kā būt divās vietās vienlaicīgi' zini' ka lai "sakarīgi" sazinātos ar tiem' kuri nav tājā citā' tew pašam jābūt tādā kā "sakarīgā" stāvoklī' kas priekš sakarīgiem ir sakarīgi sakarīgs tādā ziņā' ka viņi spēj uztvert to ko saki ar vārdiem nevis domām' tādā ziņā var atļauties melot' to viņiem dotajā mirklī nezinot' bet tā kā patiesība vienmēr uzrodas' tad arī to ko domā nenoslēpsi un ar laiku' tas ko patiesi domā uzrodas pats.. bet tur otrā pusē tur kur "sakarīgie" nav' tur ir sakarīgie' kuri saprot to' kas "sakarīgajiem" liekas nesakarīgs' bet tā kā man vēl nav izdevies redzēt nevienu sakarīgo' bet tikai sajust' tad sāk māk zināma šaubu sajūtu ķēdīte' kas domājams parasti noved pie ļaunākā - bailēm' bet no otras puses es to sāku pieņemt tādā pakāpē kāds tas ir..tas ir to sajūtu ķupu tādā līmenī kādā tas ir.. protams' joprojām nav zudusi vēlme izprast patieso šīs sajūtas cēloni..
Nekas slikts' tikai kaut kas jauns sajaukts kopā ar ierasto.. bet apvienojot paliek varen dīvaini' it sevišķi' ja to sāk pamanīt citi' citi "sakarīgie" ... khe khe...ehh..
Šaubos vai tu vēlētos tur pavadīt ilgāku laiku..
Ja vien to varētu iemācīties ieslēgt un izslēgt' ne gluži kontrolēt..
Zināms vienīgi tas' ka vakaros (ap 23'23) šij sajūtai ir vēlmes pazust līdz rītam (9'o9) un tad tieši šinī laika* periodā ir iespēja sajusties piederīgam "sakarīgo" pasaules plašumos' kaut arī idejas šinī laika joslojumā ir kā mājas un vēlme darboties ir vairāk nekā "normāla" ..es teiktu : kas vienam normāls' tas otram nenormāls..
Es varētu būt nakts mākslinieks' kurš zīmē nakts sapņus' tie' kuri lidinās apkārt' kad visi "normālie" iet uz dusu.. tas ir skaisti' patiesi' skaistāk nekā milzīgi smaržojošiliels dažnedažādu puķu lauks.. kur katra puķe ir individulaitāte' gluži kā "sakarīgie" ..sakarīgo pasaulē,, skaistāk par skaistu' jo gluži vienkārši tam nepiemīt aprakstāmības likums' to var ietērpt savos vārdu krājumos' bet tas nebūs tas' kas to sajust' izjust un būt tur ar to visu kā vienam lielam' vienam mazam' un vienam vispārējam..
Es varētu būt sapņu ķērājs' skriet pa naksnīgo pasauli un sarunāties ar sapņiem' sadraudzēties ar tiem un pastāstīt tiem par to kā ir būt tur' kur neesi bijis.. vai ' vai arī kolikcionēt tos' pierakstot un vizualizējot tos' materializējot' lai tie "sakarīgie" 'kas tos vēlas atcerēties - atcerētos un uzlūkotu..
Es varētu būt sapņu tirgonis' sapņu pārdevējs.. bet vai kādam vajadzēs sapņus' ja tie katram ir pašam?
Es būšu un esmu' esmu un būšu.. sapņos...
Ja kas' tad Laika mašīna* jau ir uzbūvēta un zini kur? katra paša galvā...padomā..
Aloha' indigio friends..
*katram savs..
Ne-e nekā, nekā vai kaut kā? Kaut kā jau vienmēr' varbūt savādāk?
Un tomēr' saprotot zināmu izmisuma līnijas pārkāpšanu' sāk veidoties tāds kā jaunās pasaules zīmējums' jebšu vizualizācija..
Pfa' gluži kā būt divās vietās vienlaicīgi' zini' ka lai "sakarīgi" sazinātos ar tiem' kuri nav tājā citā' tew pašam jābūt tādā kā "sakarīgā" stāvoklī' kas priekš sakarīgiem ir sakarīgi sakarīgs tādā ziņā' ka viņi spēj uztvert to ko saki ar vārdiem nevis domām' tādā ziņā var atļauties melot' to viņiem dotajā mirklī nezinot' bet tā kā patiesība vienmēr uzrodas' tad arī to ko domā nenoslēpsi un ar laiku' tas ko patiesi domā uzrodas pats.. bet tur otrā pusē tur kur "sakarīgie" nav' tur ir sakarīgie' kuri saprot to' kas "sakarīgajiem" liekas nesakarīgs' bet tā kā man vēl nav izdevies redzēt nevienu sakarīgo' bet tikai sajust' tad sāk māk zināma šaubu sajūtu ķēdīte' kas domājams parasti noved pie ļaunākā - bailēm' bet no otras puses es to sāku pieņemt tādā pakāpē kāds tas ir..tas ir to sajūtu ķupu tādā līmenī kādā tas ir.. protams' joprojām nav zudusi vēlme izprast patieso šīs sajūtas cēloni..
Nekas slikts' tikai kaut kas jauns sajaukts kopā ar ierasto.. bet apvienojot paliek varen dīvaini' it sevišķi' ja to sāk pamanīt citi' citi "sakarīgie" ... khe khe...ehh..
Šaubos vai tu vēlētos tur pavadīt ilgāku laiku..
Ja vien to varētu iemācīties ieslēgt un izslēgt' ne gluži kontrolēt..
Zināms vienīgi tas' ka vakaros (ap 23'23) šij sajūtai ir vēlmes pazust līdz rītam (9'o9) un tad tieši šinī laika* periodā ir iespēja sajusties piederīgam "sakarīgo" pasaules plašumos' kaut arī idejas šinī laika joslojumā ir kā mājas un vēlme darboties ir vairāk nekā "normāla" ..es teiktu : kas vienam normāls' tas otram nenormāls..
Es varētu būt nakts mākslinieks' kurš zīmē nakts sapņus' tie' kuri lidinās apkārt' kad visi "normālie" iet uz dusu.. tas ir skaisti' patiesi' skaistāk nekā milzīgi smaržojošiliels dažnedažādu puķu lauks.. kur katra puķe ir individulaitāte' gluži kā "sakarīgie" ..sakarīgo pasaulē,, skaistāk par skaistu' jo gluži vienkārši tam nepiemīt aprakstāmības likums' to var ietērpt savos vārdu krājumos' bet tas nebūs tas' kas to sajust' izjust un būt tur ar to visu kā vienam lielam' vienam mazam' un vienam vispārējam..
Es varētu būt sapņu ķērājs' skriet pa naksnīgo pasauli un sarunāties ar sapņiem' sadraudzēties ar tiem un pastāstīt tiem par to kā ir būt tur' kur neesi bijis.. vai ' vai arī kolikcionēt tos' pierakstot un vizualizējot tos' materializējot' lai tie "sakarīgie" 'kas tos vēlas atcerēties - atcerētos un uzlūkotu..
Es varētu būt sapņu tirgonis' sapņu pārdevējs.. bet vai kādam vajadzēs sapņus' ja tie katram ir pašam?
Es būšu un esmu' esmu un būšu.. sapņos...
Ja kas' tad Laika mašīna* jau ir uzbūvēta un zini kur? katra paša galvā...padomā..
Aloha' indigio friends..
*katram savs..