Suņiem takk ir atmiņa' bet acīmredzot daudz savādāka un mazāka nekā cilvēkam' kaut vai tāpēc' ka tas neatceras tos momentus(varbūt izliekas)' kurus atceras cilvēks' respektīvi' suns atceras tikai tos svarīgumus' kurus viņa smadzenis iedalījis pēc svarīguma pakāpes un ne tos cilvēkus' kurus tas veiksmīgi sakodis' bet tad ir jautājums - kurš iedalījis to cik daudz un kas ko atceras un vai suns' kurš ir no vilku seņčiem cēlies ir pieskaņojies cilvēcīgumam' ka tam ir radušās līdzvērtīgas evolūcijas pazīmes kā cilvēkam?
liishman atkal tieši pretējs iespaids par suņiem, ka trakoti labi atceras. Ja esi kādreiz nodarījis tam pāri, tad uzrūks ikreiz, kad tuvosies.. Vai arī, iespējams, ka suns tiešām necenšas tik ļoti atcerēties kā vienkārši sajūt cilvēku un viņa domas konkrētajā brīdī.
yozhpar šo izkaukulējos cauri' bija viens starpgadījums' kas lika man par šo aizdomāties' ,, respektīvi pēc maniem novērojumiem' atmiņā tā situācija iespiežas tam' KURAM tiek nodarīts parī' respektīvi - cietējs to uzņem daudz sāpīgāk nekā apzināts darītājs un tas pats attiecas uz suņiem' kur sākums vienmēr ir neitrāls un kustība notiek tikai tad' kad tiek izdarīts kādai pusei nelabvēlīgs izvēles variants,, kā tu man tā es tev,, bet uztvere paliek tomēr dažāda - kaut vai sāpju kritēriju ziņā,,