"Es dzīvoju tā, lai citiem grauž un skauž sirdi!"

Sirdspuksti apstājas, kad ieraugu Tevi
Tās nav tikai atmiņas -
Un es nemoku sevi!

Viss sākās ar skatienu,
kas padarīja Tevi nemirstīgu.
Kā pasakā par mīlestību - nelaimīgu!

Es varēju Tevi iepazīt
Tavu vaigu skatīt un iemīlēt to..
jo sirds nekad nemelo!

Bet Tu aizgāji
un šo sapni iznīcināji -
mirklī, kad tas plauka
jūtu ziedus veidoja..

Un palika cerības, lai ko es teiktu
Debesis nekļūs krāsainākas,
Vai laiks visu nokārtos ?

Un, ja nu tomēr
šie ir pēdējie vārdi, kurus no manis dzirdi, zini -
Tu esi kļuvis par manu zvaigzni,
Un neaizmirsti, ka tu spīdi!