Mans pirmais sirmais mats ir atrasts...

devos divas dienas izcīnīt nežēlīgas odu cīņas, bet neko padarīt, viņi nenāk pa vienam mirst simtiem, bet tik un tā tiek klāt... grr tie asinssūcēji. + tagad appslimis, aktīvi pastrādājos un neskatījos, ka vējš, ka smidzina, domāju tik ātri padarīt un tad pie nākamās lietas un še tev rezultāts..
Tagad jāpaskatās šis tas haltūru lietām, jāpakustina pelekās šunās, lai par padarītu darbu arī gandarījums.

Un tas kad brīžiem aizmirstos, kad ieslīgstu domās un pasmaidu, nu ir man savi iemesli, skaisti iemesli...


tik galva tagad neliek mieru, grib atgulties, grib atpūsties...

Darbs, cik burvīgs apkalpojošais personāls :D

Tāds saguris tagad sēžu un apdomājos, līdz aizsapņojos. Pa nakti padarītais skolas darbs ir bijis necerēti sekmīgs, tik tā sajūta, par ko tas 8 (pēc mana plāna bij 5), nu par ko... tādas tās joku skolas ir.
Vakara izkustēšanas sporta zālē ar bij ļoti laba, tagad sagurums, tieši tāds, lai uzliktu kādu playlisti un dotos zem segas.

Ja gribi kaut ko sasniegt, aizmirsti vārdu „nevaru”!

Pagatavoju dārzeņu zupu ar vistas gaļu, novilku "Dāvana vientuļai sievietei" un tagad enjoy...

Viss, dodos zem segas, ne tajā labākajā noskaņojumā..

Bet laimīgs jau gan esmu...

Labi paspēlēts volejbols un tīri rezultatīvi saservēts šovakar...

Šo nakti es varētu veltīt sesijai, jāuzsmērē tomātmaizītes, jāuzliek uz tomāta plāna sīpolšķēlīte, nedaudz krējuma ar pipariem un karsts padzēriens, pēc tā visa varēšu ķerties pie darba.

Rīts sācies agri ar vietējo ziņu izlasīšanu un došanos pasportot, pa ceļam palasīta biezā, lieliskā grāmata, tirkīzzilajos vākos. Tad aicinājums ciemos, šoreiz neatteicu apciemot, kaut arī tas ir netālu no manis un taisīšot zupu, bet kā izrādās - viss veģetārs, meitenes neēdot gaļu, bet zupa bija ļoti garda, varēja gan kāds kumosiņš gaļas tur papeldēt.
Tagad jūtu, kā rīta sportošana iedarbojas uz muskuļiem...

nākas apjaust, ka vakars jau klāt, jāmācās !!! saņemies student...

nosēdēju līdz vēlākai nakts stundai un praktiski pieliku punktu vienam iekavētajam darbam, tagad nākamais. Šai rūpnīcai (Young_heart) ir ko ražot, lai exportētu uz BSA...

Vēsā istabas temperatūra nedaudz iekustinu savas locītavas, paskatos uz drūmo laiku, kurš valda ārpusē, kā arī, nedaudz iepukstu šeit, jo nekas redzems no manis praktiski nav radījies. Bet tas viss tikai aiz labas dzīves :)

Šodien, beidzot, varēšu doties pēc sava Laptopa. Šakāļi būs sataisījuši, nepagāja ne divas nedēļas.
Tagad jāpalasa, kas tad notiek tai mūsu zemē, kurš kuram kāju liek priekša un kadi fail sataisiiti...

Vakardien bija lielisks volejbols, noskrējies un tiešām ļoti labi paspēlējis (neskatoties uz to, ka vējš gaudoja vederā) , protams, paldies komandai, lieliskas dāmas/meitenes !
Pēdējie divi seti lika lieliski paskriet un iesvīst, bet patika, pat ļoti...
Šodien pat jūtu labu sāpi kājā, no skraidīšanas...
tagad jāmēģina pievērsties nedaudz skolas lietām, to gan es daru pārāk reti.

mmm, tik tagad taaaa nāk miegs...

Lūziens jau klāt, volejbola vakars bagāts zaudējumu :D bet nav tā Lūzera sajūta vismaz, kremt gan nedaudz.
Vēl šis tas un tad rīta agrumā jāpalasa kāda grāmata (how to be a voley star) un jāpriecājas par pavasari, šis ir lielisks pavasaris, cerams rīts būs saulains.

Vēl esmu māju pusē izgulējies, nedaudz pa nakti nomocījies, jo kāds gudrības zobs lauž sev ceļu, iteresanti, varbūt viņš vainojams pie manas slimošanas.
Mājās diezgan pesimistiska noskaņa, pilnīgi vakarā jāizmūk laukā, pastaigāju vēsajā vakarā un aizgāju pie viena neredzēta drauga, pie viņa sajūta bij kā harēmā , grīda raibos paklājos, gar logiem paligi ar kaut kādiem kubikiem :) protams, ka ar tēju jau mani pacienāja, parunāju glupības, noskaņoju dīvainu ģitārveidīgu instrumentu un devos atpakaļ mājās...
Samācīju māsu kauliņus spēlēt, tas nemaz nebij viegli, kā arī Sabaroju pundur pinčeru ar selgas cepumiem :D

tagad brokastis + ibumetīn šaibiņš ...
Man ir par ko pasmaidīt...

Lieldienas ir pagājušas un man pat viņas gribas atzīmēt, kā labākās kādas, man liekas, man bijušas, pagaidām !

Nu nav jau tā, ka man kaut kas būtu pret mūsdienu medicīnu, bet cenšos izvairīties no zālēm..., tagad gan nācās aiziet pēc zālēm...
norausies šis vīrus man !!!

jādodas pēc daudz šķidruma, ķiploku kalna un tad jau manīs, kas vēl iekritīs acīs, ja neaiziešu kaut kur garām...

Nesaskaņas apziņā par mērķi.

Jāraksta teksts darbam, kura mērķis ir pēc iespējas vieglāk un vienkāršāk uzņemama koncepta radīšanai, jāsaraksta vairākas lpp... ūdentiņš jālej un jālej, galvenais, ka tev netiek un netika sniegtas lekcijas no šīs sfēras (reklāmas) profesionāliem darboņiem, lai sekmīgi veiktu šo procesu. Tik daudz kas jāuzzin vai jāsagudro nepatiesības, kuras pašam liekas loģiskas...
Un tā te prātoju riņķī un apkārt... un tik daudz nezinu, nezinu, nezinu, bet labi, ka ir tieksme...
Es vēlos zināt daudz - vai tas uz labu...

Bet piesiets jau esmu citās domās vēl, tur kur siltāks, tur kur liek pasmaidīt, kur klusums skan skaisti, bet skanošas melodijas spēlējas ar matiņiem uz ādas un gaismas kūļi ar acu zīlītēm...

Cigarešu smakas niknums manī, mmm, bet šo vajag pateikt māmmiņai, ka tā nu nevar, ka tas ir vienkārši pretīgi nu... grrr, jau liekas kuro reizi aizrādīšu un gan jau apvainosies, noteikti, ka tā tas nedaudz varētu būt, bet nu ir liekas reizes, ka savādāk nevar...
Ir lietas, kuras vienkārši jāsaprot...

tagad jāpošas sevi izkustināt, māsa arī vēlas pievienoties un sastādīt kompāniju, tā kā jāiet,
kā arī šodien jauks sveiciens visām sievietēm...

Ir grūti nebūt tur, kur tev patīk...