Vēl esmu māju pusē izgulējies, nedaudz pa nakti nomocījies, jo kāds gudrības zobs lauž sev ceļu, iteresanti, varbūt viņš vainojams pie manas slimošanas.
Mājās diezgan pesimistiska noskaņa, pilnīgi vakarā jāizmūk laukā, pastaigāju vēsajā vakarā un aizgāju pie viena neredzēta drauga, pie viņa sajūta bij kā harēmā , grīda raibos paklājos, gar logiem paligi ar kaut kādiem kubikiem :) protams, ka ar tēju jau mani pacienāja, parunāju glupības, noskaņoju dīvainu ģitārveidīgu instrumentu un devos atpakaļ mājās...
Samācīju māsu kauliņus spēlēt, tas nemaz nebij viegli, kā arī Sabaroju pundur pinčeru ar selgas cepumiem :D

tagad brokastis + ibumetīn šaibiņš ...
Man ir par ko pasmaidīt...