vakars ar nelielu skumju piesitienu un ne jau pirmais, un ļoti iespējams, ka ne pēdējais.
Jāveic darbiņi, kuri prasa koncentrēšanos, bet liekas to esmu pazaudējis skatoties...
prāts dzīvo savu dzīvi un neklausa saimnieku.
kā arī tā abstraktā sirds ir apmaldījusies mākoņu laukā.