Šorīt pamodos ar rīta gaismu un jutu, ka šajā apgaismojumā tiek dzerta rīta kafija un bez liekas gulšņāšanas vēlos ārā. Kaķi ar ņaudām sagaidīja.
Bet es jau atradu vēl kur pakavēties, lai varētu iziet vēlāk.
Tad skriešus uz trolejbusu, kurš kavējas. Trolejbusiem vispār nevar uzticēties.
Tagad prātoju, kā labāk tikt galā ar to baroka stila krēslu un kur ķerties klāt.


hmm, desmit... kaut ashi pienāktu deviņpadsmit.