yoni [entries|archive|friends|userinfo] yoni [ userinfo | sc userinfo ] [ archive | journal archive ]

Fantastiskie noziegumi [Nov. 16th, 2015|08:03 pm] Vai fantazēt to, ko dzīvē nedarītu, pat kas ir noziegums..? link 2 comments|post comment

Citādākie dzīvesstili [Nov. 14th, 2015|09:33 pm] Interesanti palasīt tieši to cilvēku stāstus, kam sadomazo un līdzīgas lietas kļūst par galveno dzīvē. Tādi, kas spēlē pavēlniekus un mājas mīluļus visu laiku, saplūstot ar šo lomu. Dzīvo būrītī vai tieši otrādi - nosaka visu dzīvē. Pārvēršas par lielu zīdaini vai pakļauj sev ordu ar verdzenēm. Man šoreiz ieinteresēja tieši tās variācijas, kur visi iesaistītie ir pieauguši cilvēki, kas apzināti izvēlējušies šādu dzīvesstilu, kas ir ļoti atšķirīgs no ierastā. Man kā personai, kas ļoti nepieņem nekādu pazemošanu, bet ir ieinteresēta par pakļaušanu (tās var būt ļoti dažādas lietas), ir interesanti, kā cilvēkiem izdodas nosargāt dažādas robežas. Katram tomēr ir savas robežas, pat tiem, ko uzbudina robežu pārkāpšana, nerēķināšanās ar viņiem. Pat viņiem ir pārkāpjamās un nepārkāpjamās robežas. Tas viss ietver tik lielu uzticēšanos. Tāpat noteikti interesantas ir bailes, ka kāds darbā vai ģimenē uzzinās kaut ko no "interesantās" mājas dzīves. Tāds mūžīgs satraukums, jo neviens īsti nevēlētos, lai viņa darbā uzzina, ka viņš mājās dzīvo būrītī un kārtojas kastītē. Izņemot dažas izcili ekscentriskas personas. Interesanti, kā to var samērot ar dzīvi "ārpus spēles". link 3 comments|post comment

Tentacle->plant porn [Oct. 17th, 2015|10:45 pm] Izrādās ir arī augu porns. Jā, tas ir ļoti radniecīgs taustekļu pornam, bet tomēr citādāks. Man kā dabiskai būtnei ir ļoti liela pievilkšanās augiem. Sekss ar saprātīgu puķi būtu kaut kas fantastisks. Vienmēr gribējies, lai pirmie saprātīgie citplanētieši, ko atklājam, būtu vairāk rada augiem, ne dzīvniekiem. Varbūt bioloģiski dīvaini, bet man gribētos. Augi vispār ir seksīgi. Apvārīts burkāns ir neticami seksīgs, kamēr vēl karsts. Puķes taču vispār ir dzimumorgāni. Augi nekautrējas no sava seksa! Viņi to izstāda un mēs to dāvinām cits citam. Man patīk dāvināt un saņemt puķes. Tas ir dāvināts sekss. link 1 comment|post comment

Grrr [Oct. 17th, 2015|10:40 pm] Tā neciešamā pēcseksa atlūšana ir liels iemesls biežāk kniebties ar meitenēm. Es saprotu, ka fizioloģija, tomēr man uznākusi aktivitāte, bet šams saldi guļ. Visiem tā nenotiek, bet daudziem gan. link post comment

Drāzīgums der, bet ne vienmēr... [Oct. 15th, 2015|05:18 pm] Dažreiz gribas tā skaisti, maigi, bet tik spēcīgi, ka elpa aizraujas. Ar viegliem pirkstu galu pieskārieniem, no kuriem tirpas pārskrien pār muguru. Ar seju viņa vai viņas matos, ar viņa vai viņas roku man ap vidukli... lai viss notiek vēl nepieskaroties fizioloģiskajām erogēnajām zonām. Vai tas ir iespējams tikai pirmo mēnesi? Vai tiešām? Vai tās sajūtas vienmēr pazūd un vajag arvien spēcīgāk un trakāk, lai kaut ko sajustu? link 1 comment|post comment

Netradicionālisms [Sep. 24th, 2015|07:56 pm] Vai "tentacle porn" skaitītos kaut kas pavisam netradicionāls? Taču nevar noliegt, ka sievietei tādi ļoti veikli taustekļi varētu sagādāt milzīgu labsajūtu. Kā garas mēles, tikai resnākas... varbūt pat tādas, kas var mainīt resnumu... faktūru... temperatūru... pasapņot taču var, ne? :D link 4 comments|post comment

Ekshibicionisms [Sep. 24th, 2015|07:42 pm] Savācu savas biksītes no pagalma laikam tikai pēc trim dienām. Uz ielas bija daudz cilvēku, bet virs galvas - zvaigžņu lietus. Pirmais man bija vienaldzīgs, bet otrais - uzbudinošs faktors. Nākamā epizode tikai pēc trim dienām - dienā, kad savācu biksītes. Mežs, kalna virsotne, spožs mēness. Kaut kā tas pēdējā laikā notiek. Ja pirms tam bija sanācis stipri mazāk, tad šogad - jau kuro reizi. Ne tikai iespējams, bet pat arī jau pamanīts ekshibicionisms, tas nozīmē - nevis varēja ieraudzīt, bet ieraudzīja. Tas līdz šim vēl bija bijis neliels tabu, jo negribējās. Tāpat arī tagad nav tā, ka gribētos, bet apstākļi tādi sanāk. Ja gribas dabā, tad ir grūti atrast vietiņu, kur būtu tiešām droši. Kur nu vēl Rīgā vai Rīgas pievārtē. Ja gribas jūras šalkoņā un zem mēness un zvaigznēm, sanāk riskēt ar "pieķeršanu". Vai tas ir uzbudinoši? Domas ļoti dalās. Man tas ir uzbudinoši tikai tad, ja ir gaidāms, ka tas, kas varētu pamanīt, varētu gribēt pievienoties, bet man nav īsti skaidrs, ko darītu. Teorētiski es teiktu jā, bet man nav zināms, ko tas cilvēks teiktu. Tad tas ir interesanti un satraucoši. Ir cilvēki, kam tas patīk vienkārši tāpēc, ka patīk, ka skatās. Arī ir atšķirība, vai skatās kāds krūmos vai arī viss notiek guļamistabā un kāds skatās speciāli sarunāts. Tas vēl nav mēģināts, bet savā veidā būtu interesanti sarīkot šādu lietu - uztaisīt kādam priekšnesumu, kurā viņam ir liegts iesaistīties, bet drīkst vērot dzīvo pornogrāfiju. Ir cilvēki, kurus tas neuzbudina, bet noteikti ir tādi, kam patīk. Tas satraukums, kad viss sākas tikai tā, ar pabučošanos, ar glāstiem, bet kāds cits atrodas istabā, ir burvīgs. Kad nav skaidrs, kas būs, bet var redzēt, ka tam kādam tomēr tas neizraisa atgrūšanos. Tad jau roka zem bruncīšiem un pārkāpta pēdējā pieklājības robeža, bet sašutums nav manāms. Ahh... un tad tas brīdis, kad saproti, ka pievienosies. Varbūt satraukti, bet pievienosies. Taču tā, speciāli, lai redz vecas tantes un kaimiņu suņi - nezinu gan, kas tajā ir tik interesants. Varbūt es nesaprotu? Man tas visvairāk tomēr ir jautājums par dabu. Par zvaigznēm, par jūru, par zāli... link 5 comments|post comment

:) [Aug. 17th, 2015|11:21 pm] Jā, var būt tā, ka smiltis, pat salienot visur, tomēr netraucē, jo ir tik daudz zilu debesu virs galvas, tik daudz jūras šalkoņas un tik bezgalīgi daudz jūtu. link 1 comment|post comment

Brīvība, tīksme, mīlestība [Aug. 9th, 2015|10:57 pm] Sveču gaisma, vīna glāzes, laba mūzika, gardumi, sarunas... Spēles, smiekli, skaisti cilvēki, draugi, mīļotie, mīļotās, jaunas iepazīšanās... Karstums, spriedze, nedaudz atklātības, vairāk atklātības, mēs visi zinām, ko gribam, un, ja nezinām, tad ļaujamies, ka mums patiks... Skūpsti, nedaudz ķiķināšanas un klīrēšanās, jautājumi, atbildes, kāda roka uz ceļgala, cita ap pleciem... Kaut kas jauns, kaut kas jau zināms, skaista apakšveļa, nedaudz samulsuma, nedaudz uztraukuma... Arvien vairāk ādas, arvien mazāk šķirtības, slepeni skatieni, gaidas, pieskārieni, trīsas, kaut kas negaidīts, kāda atbilde... Smarža, tauste, pēc tam garša... Tā ir tava roka, nē, smiekli, tā ir mana kāja... Brīvība, tīksme, mīlestība... Bauda. link post comment

Par iekāri [Aug. 4th, 2015|02:58 pm] Tās arī ir tik dažādas. Ir tādas, kas sakņojas cilvēka izskatā vien, ir tādas, kas ietver viņa smaržu un garšu, visu viņa ķermeni, ir tās, kas ietver arī viņa personību, un vēl tā, ļoti intensīvā, kas ietver viņu visu, visu, un tā ir tā, kas grib viņa miesu, dvēseli un garu. To laikam sauc par mīlestību, to, kas eros veida. Man grūti nodalīt iekāri no mīlestības. Iekāre var būt arī pret dvēseli, tāpat kā tīra mīlestība pret miesu. Vismaz man tā var būt. Man ļoti daudz kur ir grūti vilkt konkrētas robežas, tāpat arī starp iekāri un mīlestību. Man var būt iekāre būt ar kādu cilvēku attiecībās, "kopā", lai gan es viņu vēl nemaz līdz galam nemīlu, un var būt mīlestība pret seksu ar viņu. Tas laikam ir tad, kad ar cilvēku nemaz nav tik fiziski labi, bet gribas viņu visu, visu, arī miesu... jo mīl. Vai atkal tā ir mana dīvainā uztvere par dzīvi..? link post comment

Vēl vajag tik daudz ko... [Jul. 17th, 2015|04:49 pm] Seksu lietū... Seksu jūras viļņos... Seksu uz jumta, zem zvaigznēm... Bet tie ir kopumā nieki. Gribas vēl tik daudz dažādu izjūtu, sajūtu, jūtu... ko pat nemaz nevar pateikt vārdos. link post comment

Jūtīgās vietas [Jul. 6th, 2015|09:11 pm] Tādas ir gan labajā, gan sliktajā nozīmē. Gan tās, kuru aizskaršana uzbudina un patīk, gan tās, kas ir negatīvā veidā jūtīgas un sāpīgas. Un tas ir tik ļoti interesanti, cik dažādi tas ir. Tiešām, kā rakstīju nesenā ierakstā, katrs cilvēks ir ļoti, ļoti atšķirīgs. Es apgāžu vienu ļoti izplatītu stereotipu par sievietēm - man ir ļoti jūtīga vagīna, ļoti atsaucīga pret pieskārieniem. Tāpat tad, ja man nav īsti garastāvokļa, esmu neomā, man tiešām sāp galva vai kas cits, vai kādu citu iemeslu dēļ esmu piekritusi uz seksu, bet īsti tomēr viss līdz galam nav, tad mani vajag nevis ilgi iekvēlināt, bet ātri ņemt priekšā. Tad viss pieslēdzas un atdzīvojos, bet, kamēr man tur mēģina tur un šitur, varu galīgi apnikt no tā visa, jo nekas nereaģē. Citām atkal tieši tad vajag ilgu ņemšanos. Man var būt nejūtīgs pilnīgi viss, bet, ja vispār kaut kas strādās, tad tieši tur. Tāpat piedzīvoju vairākkārtējus vaginālos orgasmus. It kā skan jocīgi teikt - mana erogēnā zona ir vagīna, bet patiesībā tik jocīgi tas nemaz nav. Reiz lasīju kaut kādu tantras diskusiju, kur bija ieteikts vīrietim pirms dzimumakta izmasēt sievietei visas vagīnas sieniņas. Tur tāds tracis izcēlās! Man, piemēram, tas patīk, bet tracis sākās pēc tam, kad viena cita sieviete nolika šo padomu kā pilnīgi muļķīgu, jo sievietēm taču baudai esot klitors, viņa aiz garlaicības aizmigšot, ja viņai pa vagīnu kāds ar pirkstiem darbosies. Citas piekrita, citas noliedza, arī es, jo man tas ļoti patīk, ja tur pirms tam iesilda. Jā, klitoru arī var iesaistīt, bet man pat tas nav obligāti, tikai jauka piedeva. Tātad, daudzām vagīna vispār nemaz nav īsti erogēnā zona. Zinu sievietes, kas nekad nav guvušas orgasmu no vaginālā orgasma, bet pamēģinot anālo, viss notiek. Taču man atkal tā vieta pašai par nožēlu ir jūtīga sliktajā nozīmē. Sāk sāpēt pat no nelielas padarbošanās ar pirkstiem, pat labi lubricēta sāk nedaudz asiņot un absolūti nav patīkami, ja tur aiztiek. Ja no ārpuses nedaudz, tad vienalga, bet neko dziļāk. Citām atkal tieši tur rodas orgasmi par spīti tam, ka tas it kā no anatomijas viedokļa ir jocīgi. Tā vieta ir tālāk no klitora un arī nervi to tā nesavieno ar to, tāpat sievietēm nav prostatas. Tomēr - dažām tieši tas patīk labāk par visu citu. Vēl dažkārt nevar saprast, kāpēc dažas vietas var iesaistīt niknākā seksā, bet citas atkal nevar. Piemēram, man ir problēma ar augšstilbiem. Ja tajos ieķeras vai pliķē, man uzreiz ļoti sāp. Sajūta tāda, ka miesa atdalās no kaula un arī āda ir jūtīga un uzreiz sāp. Turpat zemāk dibenu var droši pliķēt, tāpat gurnus, sānus un pat krūtis. Droši vien kādai, kam ir ļoti negatīvi jūtīgas krūtis, piemestos lēkme, redzot, kā man patīk samērā rupja izturēšanās pret krūtīm. Taču ne augšstilbus, tos jāliek mierā! Pat it kā viegls pliķis atstāj paliekoši sāpīgu, sliktu sajūtu. Tas ir tik interesanti! Cik mēs visi esam dažādi cilvēki! Taču kā mums patīk ņemt piemēru no sevis, vērtējot citus :D To pierādīja tā diskusija, kur klitora sievietes palika pie sava, ka vagīna nav jūtīga un vajag pievērsties klitoram, un vagīnas sievietes atkal pastāvēja uz to, ka tantrista ieteikums ir labs. Neviena neklausījās tajā, kad teicu, ka var taču būt katrai citādāk. Abas puses palika pie sava, ka pārējās tikai ākstās un nepazīst savu ķermeni. Man atkal tieši liekas, ka pazina, tikai katrai bija citādāk. Tāpat es īsti līdz galam nespēju izbaudīt ilgstošu kunilingu. Kā priekšspēles daļa man tas ļoti patīk, bet, ja netiek iesaistīti pirksti un mana galvenā seksam paredzētā vieta, tad man pēc brīža nogarlaiko, jo bauda apstājas pie kaut kāda līmeņa un gandrīz nekad nevienam un pat nevienai nav izdevies to pārdabūt pār šo slieksni. Izņemot, ja jau iepriekš esmu nejēdzīgi uzbudināta. Taču citām ļoti patīk, vispār par to raksta kā par galveno sievietes prieku, taču man tā noteikti nav, man galvenais un vispatīkamākais ir, laikam jau garlaicīgi, bet vaginālais dzimumakts. Domājot par to visu atkal un atkal nonāku pie secinājuma, ka ir jāsaprot, ka visi esam dažādi, katrs cilvēks ir jāizpēta un ir jārunā par to, kas patīk un kas nē. Ja kāds uzšaus man pliķi pa dibenu un krūti, un tad nodomās, ka man patīk, ja pliķē visur, viņš aplauzīsies. Tāpat, ja es nodomāšu, ka viņai noteikti patīk vagīnas kairināšana, bet izrādīsies, ka viņa ir klitora meitene, es būšu nofeilojusi. Ak, priekšstati un stereotipi... no tiem ir tik grūti tikt vaļā. Tik grūti pārstāt cilvēkus likt kastītēs, bet paskatīties uz katru kā uz pilnīgi jaunu būtni, par kuru tu patiesībā neko nevari iepriekš zināt. link 3 comments|post comment

:( [Jul. 1st, 2015|01:05 pm] Man gribētos sarunas, diskusijas, komentārus, bet lasa, taču nekā nesaka. Nu jā, ciba tak. link post comment

Sieviešmīlestība un pārdomas par panseksuāļiem [Jun. 28th, 2015|09:54 pm] Tas ir lutināt un tikt lutinātai. Tā ir nebeidzama romantika un romantikas saprašana un pieņemšana. Tie ir nebeidzami skūpsti un mīlīga maigošanās. Tā ir mainīšanās ar drēbēm un vienai otras nagu lakošana. Tā ir labākā draudzene, kas pie tam tevi saprot. Tā ir mīļotā būtne, kas tev ļauj raudāt, un kas zina, ka vajag cieši tādā brīdī apskaut un apsolīt visu pasauli un vēl slidu pāri piedevām. Es mīlu mīlēt sievieti un manī parādās bruņinieces gēns, man gribas viņai dziedāt dziesmas un guldīt viņu iekš white satin. Bet man laikam nekad nepietiks tikai ar seksu ar sievieti vien. Es gribu sievieti, bet man vajag vīrieti. Nekad nespētu būt monogāma lesbiete (pat ņemot vērā, ka laikam vispār nespēju būt monogāma, bet drīzāk tad jau ar vīrieti). Man ir tāda sajūta, ka sieviete spēj fiziski izvālēt, bet kaut kas tur tomēr nav. Tā nav īsta izvālētības sajūta. Taču attiecības gan ar sievieti var būt ideālas. Gan tad, ja tā ir vienkārši draudzene, ar ko gadās (ak, cik bieži gadās) pārkāpt draudzības līniju, gan tad, ja tā ir vienīgā mīļotā. Bet tad jāalgo žigolo vai kas. Vai arī es nemāku? Nesaprotu... bauda var būt ideāla, jūtas - perfektas, bet... nu ka vienkārši nav līdz galam. Sieviete it kā var paņemt kārtīgi priekšā, bet laikam man trūktu tajā visā tomēr tās asās sviedru smakas un īsta, dzīva locekļa. Es nenosodu un pat atbalstu panseksuāļus, bet nē, man tās ir divas ļoti dažādas lietas. Pilnīgi cita pieeja, pat tad, ja sieviete ir iekšēji vīrišķīga vai vīrietis - sievišķīgs (izbaudīti abi). Tur tomēr ir tā fiziskā miesa, kam ir dzimums, un man miesa ir tikpat svarīga kā dvēsele un citas iekšas. Nu nav vienalga, nu nav vienādi. Vai tiešām ir cilvēki, kas nejūt šo atšķirību nemaz, nemaz? Es ticu tiem, kas saka, ka viņiem tā ir, bet es nesaprotu. link post comment

Kas to būtu domājis... [Jun. 27th, 2015|09:14 pm] ... ka es pārguršu no varavīksnes krāsiņām. link 4 comments|post comment

Instrumenti un seksa poēzija [Jun. 27th, 2015|09:11 pm] Katrs cilvēks seksā ir kā pilnīgi jauns instruments, kādu tu vēl nekad neesi redzējis. Tu nevari ieraudzīt taustiņus un nodomāt, ka tās ir klavieres. Taustiņi ir arī klavesīnam, ērģelēm, harmonijam, tam jokainajam instrumentam, ko tura kā ģitāru, bet kas ir taustiņu, taustiņi ir akordeonam un gan jau vēl visādiem instrumentiem. Tāpat kā dzīvē cilvēki mēģina iedzīt visus kaut kādās pazīstamās kastītēs. Bet kā Džimijs Hendrikss spēlēja ģitāru? Gan jau ģitāra pirms tam pat nenojauta pati, ka viņu tā var spēlēt. Taču mēs nevaram pārkāpt tam, ka ģitārai nav taustiņu. Ģitārai ir stīgas, ko var spēlēt visdažādākajā veidā, ģitārai var bungot pa korpusu, ģitāru var pat izjaukt un salikt kaut kā citādi, ģitāru var sašķaidīt un ar vienu lausku sist pa otru, ģitāras stīgu var nostiept šķērsām pāri pārējām stīgām un mēģināt spēlēt kā ar lociņu, to var spēlēt ar rokām, kājām, zobiem, matiem un mēli, bet ģitārai nav taustiņu un nav iespējams tos iegūt. Taču ir ļoti muļķīgi palikt tikai pie viena ģitāras spēlēšanas veida, jo arī katra individuālā ģitāra skan citādāk, dažkārt ģitārai ir divi grifi un viens no tiem ir basģitāras. Dažkārt ģitāru var pārveidot par elektrisko un pavērt tai pilnīgi jaunu pasauli caur dažādiem elektriskiem pārveidojumiem. Būtu ļoti muļķīgi to nedarīt. Tomēr tā robeža starp mūziku un pretīgu troksni parāda mums ceļu. Dažkārt tas, kas sākumā licies skaista melodija, tomēr izrādās kaut kas jau sen dzirdēts un prasts. Tas, kas licies ausij neierasts izrādās var iepatikties. Tāpat pastāv dažādi absolūti hibrīdi instrumenti, kas spējīgi darboties kā sitamie, stīgu, taustiņu un vēl ar elektroniskiem efektiem, bet vienalga, tas nav un nebūs pūšamais instruments. Nekad. Tajā nav, kur pūst. Tas neatsaucas gaisa plūsmām. Ir instrumenti, kuriem ir daudz stīgu, kā koklei, un ir tādi ar vienu, kā vienstīdzei, taču no tiem abiem iespējams izvilināt brīnišķīgu skaņu. Varbūt, ka vienu ir vieglāk atkost kā otru, bet kurš pateiks - kuru? Varbūt viena stīga, taču ar visskaidrāko skaņu pasaulē, vai varbūt tomēr labāk daudz, daudz stīgu, tikai tad jāmāk spēlēt uz tām visām. Bieži vien tiek pieņemts, ka jebkurš instruments, kas ir pūšamais, ir kaut kāda "taure" un viss. Taču pastāv daudzi, neaptverami dažādi pūšamo instrumentu tipi un vēl katrs no tiem ir unikāls savā veidā. Tajos var pūst dažādos veidos un ar tiem var sist pa zemi vai... pa citiem instrumentiem. Man liekas, ka būtu jāsaprot, ka no visiem instrumentiem var izdabūt brīnumainu, dažādu un daudzveidīgu skaņu, bet katram instrumentam ir robežas. Būtu jāciena gan instrumenta vēlme skanēt dažādos veidos, gan arī tā robežas. Katriem diviem, trijiem vai vairāk instrumentiem, pat veselam orķestrim, ir parastā komforta zona parastai skaņai, ir plašas neapgūtās teritorijas dažādam skanējumam, un ir drausmīga kakofonija, kas parasti beigās noved pie pilnīga... klusuma. Ir timpāni, pa ko var bliezt no visa spēka, un ir arfa, kuras stīgas jāskar liegi. Es esmu visai daudzveidīgs instruments, kas pieņem arī elektroniku un jaunu skanējumu, pat ļoti ekstrēmu un neierastu, bet man ir savas vēlmes, kurā virzienā es vēlos savu skaņu plūstam, tāpat man ir robežas, kurām pietuvojoties ieskanas nepareizi un netīkami toņi, līdz beidzot iestājas klusums. Tie ir pilnīgi unikāli, nekad neredzēti un nekādi neiet vienā instrumentu grupā. Esmu smalki un ilgi izpētāms instruments, kas ieskanas visskaistāk, ja to spēlē ar cieņu un aizrautību, un mīlestību. Kā jau visi. link post comment

Izstaipītās kājstarpes [May. 8th, 2015|05:43 pm] Esmu pamanījusi ļoti drausmīgu tendenci pornogrāfijā. Nerunājot par normālu anālo seksu, protams, bet ir tendence bāzt tajā caurumā divus un vairāk locekļus, milzīgus dildo un tamlīdzīgi. Vagīna laikam no iekšas vairāk izstaipās, bet tā vieta rada šādu šausmīgu skatu: Kājstarpe ir gluda, bez iecījumiem, abi caurumi ir pa lielāku gabalu un pa vidu tiem ir plakana miesa, un galvenais, ka iekšā-ārā procesa laikā visa kājstarpe plakšķ un cilājas līdzi kā galoša. Tas ir viens no pašiem pretīgākajiem skatiem, kādu es zinu. Vagīnu un anālo atveri aptver tādi 8 veidā esoši muskuļi. Pa vidu ir neliels pauguriņš, ko veido muskuļu krustpunkts. Tā tas ir arī vīriešiem, bet viņiem priekšējais gredzens aptver locekli, tie ir tie muskuļi, ar kuriem locekli var pakustināt. Anatomiski pareizais variants šiem muskuļiem ir saspringums, kas atlaižas tikai konkrētos gadījumos - defekācija, seksuāls uzbudinājums un kairinājums, dzemdības. Atšķirībā no vairuma citu muskuļu šiem muskuļiem ir jābūt ikdienā saspringtiem, tā tas ir iekārtots. Tie arī ir muskuļi, kas atbildīgi par sievietes "nestāvēšanu", vai pareizāk sakot - "neatvēršanos", vai gluži otrādi - atvēršanos. Šobrīd ir tāda pornoaktrišu un gan jau ne tikai kategorija sieviešu (arī vīriešu, bet viņiem to tā nevar redzēt izteikti no malas), kas tieši specializējas milzīgu daiktu bāšanā abos caurumos. Senāk tas vairāk attiecās uz vagīnu un tas nav tik bīstami, jo vagīna tomēr ir domāta arī bērna dzemdēšanai. Jā, protams, ka šāda vagīna vairs stingri neaptver locekli kā arī sievietei vajag arvien lielāku un lielāku dildo, lai izjustu kaut kādu baudu, taču tas nav tik kaitīgi, kā staipīt taisno zarnu, kas vispār nav paredzēta seksam. Es nesaku, ka to nevar izmanot seksam, bet man tas liekas vienkārši drausmīgi, ka to vietu pilnīgi atslābina, kamēr muskuļi vairs dabīgi nesaspringst atpakaļ nekad. Tā izstaipītā kājstarpe man liekas viens no neglītākajiem skatiem, ko es zinu. Esmu lasījusi, ka tā rodas arī pamperu sievietes un vīrieši - viņi vairs nespēj kontrolēt savus slēdzējmuskuļus. Normāla anālā seksa laikā sanāk, ka taisnajā zarnā nonāk loceklis, kas nav daudz resnāks par kaku, kas nāk ārā, un tas vēl būtu normāli. Taču šitā staipīšana, kas rezultējas nesaturēšanā un vienkārši drausmīgā skatā, man uzdzen šermuļus. Anālā seksa trakums ir aizgājis daudz par tālu. Tas nav veselīgi, tas ir daudz mazāk veselīgi kā sadomazo, ja tur lieto dezinficētus instrumentus, jo rētas sadzīst un zilumi pazūd, protams, ja sadomazo ir mērens. Dubultais fistings, divi locekļi pakaļā, ciskas resnuma dildo - kā tas var patikt??? Tantra stāsta, ka tie muskuļi tieši ir jātrenē, tiem ir jābūt elastīgiem un jāvar atslābt, bet tiem ir jābūt stingriem ikdienā. Indiešu un dravīdu sievietes tieši pilda vingrojumus, lai visus šos, arī vagīnas iekšējos, muskuļus uztrenētu stiprus un veselus. Par šito man tiešām ir dusmas. Ne tikai nosodītas tiek sievietes, kas negrib anālo vispār, bet arī nu jau nespecifiskajā pornā ienākušas šīs iztaipītās, gumjainās un drausmīgi neglītās kājstarpes un milzīgu priekšmetu tajās bāšana. Vienmēr ir bijis netradicionāls un lsims porns, bet, ja mainstreem pornā ienāk šis, tas ir pretīgi un neveslīgi gan no psiholoģiskā, gan tīri fiziskā aspekta. Padomājiet pirms izmēģināt visādu staipīšanu pašiem. Tas var būt neatgriezeniski! link post comment

Sekss sapņos [Apr. 26th, 2015|10:28 pm] Mani bieži vien apciemo šim blogam tematiski sapņi. Tomēr, ņemot vērā, ka esmu ļoti krāšņa sapņotāja, tas salīdzinājumā nav nemaz tik liels procents. Ņemot vērā, cik daudz es ar to nodarbojos, cik daudz skatos pornu, erotiku, lasu to, domāju par to un pat rakstu, kopumā liekas, ka vajadzētu būt vairāk, bet nav. Tomēr tādi sapņi nav retums un tiem ir manāmas konkrētas iezīmes. Pirmā no tām aizsākās jau vēlā pusaudzībā. Jāatzīmē, ka par seksu man nebija lielas praktiskas intereses līdz pat 24 gadu vecumam. Jā, protams, ka man šis tas interesēja, bet, jo tālāk gāja, jo interese kļuva mazāka un beigās izvērtās nepatikā. Cēloņus neizklāstīšu, un, kā var manīt, tas ir ļoti mainījies kopš tā laika. Taču jau kopš kādiem 14 gadiem vai varbūt jau agrāk man rādās šāds motīvs: es vēlos ar kādu nodarboties ar seksu, bet visur veras vaļā durvis, kāds mēģina ielūrēt pa logu, izrādās, ka istabā ir vēl kāds cilvēks. Svarīga detaļa - neviens nekad nepieķer, bet ir kaut kādi bīstami apstākļi, ka kāds varētu ieraudzīt un viss izjūk pirms reāli sācies. Tad vēl ir interesanta lieta ar apzinātajiem sapņiem - tajos man nekad neizdodas nodarboties ar seksu. Ar apzināto sapni es domāju situāciju, kurā es 100% zinu, ka esmu sapnī, mana domāšana nav izmainīta, es uz 100% kontrolēju to, ko daru, būtībā esmu kā dzīvē. Tādi man negadās bieži, lai gan to, ka tas ir sapnis, es zinu 80% gadījumu. Parasti gan es lāga nevaru saprast, ko tas nozīmē, nekontrolēju, ko daru, sapnim ir sava virzība un es reizē esmu iekšā, reizē vēroju no malas ar domu - paskat, kā es daru... Tātad, tajos samērā retajos īstajos apzinātajos sapņos, man vienmēr velk uz seksu. Iedomājieties - apkārt tik daudz cilvēku, var mākties virsū katram, kam grib, nekādu seku... Vai nav kārdinoši? Vismaz man vienmēr, ja neesmu viena, gribas kāpt virsū jebkam (gandrīz), kas tur ir. Tomēr nekad vēl tas nav izdevies. Tikko kā es paļaujos savai vēlmei, sapnis sāk jukt un brukt un pāriet parastajā sapnī vai arī pazūd vispār. Atceros vienu reizi, kad man izdevās kādu minūti kaut ko padarīt, bet tas ir vienīgais, un arī pēc tam viss pazuda. Ja es nepievēršos šai idejai, apzinātais sapnis var iet ļoti ilgi, tajā es satieku dažādas būtnes, risinu interesantas sarunas, bieži vien lidoju, arī kontrolēju sapņa "matēriju", varu pārvietot ar domas spēku jebko, pat atvērt debesis uz citām dimensijām vai nomainīt vienu tēlu ar citu. Būtībā - ļoti interesanti, bet man vienmēr nu... velk uz tādām negarīgākām lietām. Ļoti bieži sapnis beidzas ar to, ka es nespēju pārvarēt kārdinājumu mēģināt kādu sapņa tēlu pavedināt. Tas izklausās zīmīgi, bet konkrētus secinājumus es no tā nespēju izdarīt. Vēl ir tā, ka, lai cik man nebūtu liela pieredze (nav jau arī milzīga, bet tomēr) ar dažādiem cilvēkiem dažādās kombinācijās, sapnī viss bieži vien ir ne pārāk detalizēts un izplūdis. Sajūtas ir izplūdušas, tauste nedarbojas tik labi, dažkārt notiek nenosakāmas realitātes deformācijas, sapņi ar seksu parasti nav gari. Skūpsti mēdz būt ļoti izjusti, tāpat dažādas romantiskās detaļas ir skaidras, bet, tikko viss nonāk līdz konkrētam seksam, viss kļūst mazāk īsts un izplūdis. Kopumā man sapņi ir ļoti detalizēti, dzīvi, bieži vien radot DMT līdzīgu "reālāks nekā realitāte" sajūtu. Tiem ir fantastiski, filosofiski, dziļi simboliski motīvi. Tomēr, kad sākas sekss, viss izplūst, kļūst juceklīgs un nesakarīgs. Ir bijuši daži spilgti izņēmumi, kā šonakts sapnis, kāpēc iedomājos par to uzrakstīt, tomēr jaukais 2+2 tāpat uz beigām izplūda un beidzās jau ļoti nesakarīgi, lai gan sākums bija necerēti skaidrs un baudāms. Sapnis gan nebeidzās. Tikko sekss beidzās, tas ieguva savu ļoti skaidro un reālo raksturu. Bauda bieži vien ir ļoti īsta. Pat tad, ja attēls ir deformēts un neskaidrs, dažkārt mēdz būt ļoti reālistiskas sajūtas un orgasmi. Brīžiem nevar saprast tajā juceklī, kas tieši notiek, bet var saprast, ka tas, kas notiek, ir ļoti labi :D Diez kā ir pārējiem - vai seksa sapņi ir tādi paši kā pārējie? Vai tie ir skaidri? Vai ir fiziska bauda? Man nav ne jausmas, kā tas ir citiem. Tāpat gribētos zināt, kāpēc man ir tāda sapņu seksa problēma. Tas ir tik ļoti sistemātiski, ka liekas - nu tur ir kaut kas psiholoģisks. Kaut kāda problēma. Kāpēc tieši uz šo vienu tēmu, ko es sapņos vēlētos piedzīvot bieži un krāšņi, man ir tādas problēmas..? Nebūtu tas tā vienmēr, domātu - nu ok... bet kaut kas tur ir. Diez kā ir citiem? Zinu, ka šī ir ciba un visticamāk, ka nesaņemšu nevienu pašu atbildi, bet interesē ļoti... link post comment

Par asinīm [Apr. 2nd, 2015|04:14 pm] Zinu tādu uzskatu, ka Zeme prasa asinis. Kad senatnē sievietes sēdēja ar pliku dibenu uz zemes un mēnešreižu laikā pabaroja to ar asinīm, nebija tik daudz karu. Tagad Zeme asinis nesaņem, tāpēc viņa rada cilvēkos agresiju un vēlmi izliet asinis. Tas tā, ievadam. Bet par asiņaino mēnešreižu seksu... Ja mēs atceļam to, ka to dara laikā, kamēr sievietei sāp, jo tas nav sadomazo, kas kādai varētu patikt (atskaitot dažus gadījumus, jo viss patīk kādam), tad rodas dažādi jautājumi. Vai tas var palīdzēt pret sāpēm? Es pat iedomāties nevaru pirmajā dienā nodarboties ar seksu. Kā, pie velna, nenošķiest palagus? Kā nenošķiest rokas, ar to tiek glāstīti mati, lūpas un vēl tā vēlme pasūkāt pirkstus? Vai tas galu galā nesāk kļūt pretīgi? Vai tiešām vīriešiem mēdz būt slikti, ieraugot savu mantību asiņainu? Vai ir tādi, kam patīk to uzlaizīt? Man jāatzīst, ka es neesmu mēnešreižu seksa piekritēja, ja ir runa par asiņainākajām dienām. Pašās beigās var. Taču tas domāts tikai stresa samazināšanai, jo tāpat sanāk nogulties uz dvieļa misionāru pozā un nekustēties pārāk daudz. Tas ir tāds "dažas dienas bez seksa, ak, mirstu, vajag, lai iebāž kaut vai kaut kā". Tas tomēr tāpat sanāk tikai "kaut kā". Lai vieglāk izdzīvotu līdz normālam seksam ar orālo, pirkstālo un visādu citādu šķīstu seksu bez asinīm. Ja vēl tās būtu tikai asinis - tie taču ir gļotaini recekļi, ne tīras asinis. Man interesanti, kā to var pavērst normāli? Vai kādam tiešām patīk ķeskāties ar to visu? Vai arī tiek piekopts ļoti kārtns sekss uz maināma paladziņa, misionāru pozā, ar prezervatīvu, neaiztiekot to vietu ne ar ko citu kā locekli un uzreiz, nelabi bļaujot metoties mazgāties? Es laikam esmu ļoti praktisks un garlaicīgs cilvēks. Man negribas neko ar to visu risināt un izbaudīt arī es nevaru, ka man vispirms papirksto un tad bāž roku pie sejas. Dzirdēts ir, ka tā dara, ka sieviete, kas "liedz" seksu mēnešreižu laikā ir dorīte un vispār nekam neder. Bet kā tas var patikt un kā to īsti normāli dara? link 4 comments|post comment

Par stresa zālēm [Mar. 31st, 2015|07:20 pm] Vai tiešām ir tā, ka vīriešiem sekss ir zāles pret visām negatīvajām emocijām, piemēram, sāpēm, skumjām, stresu, vainas apziņu, jebko, kas traucē labi justies? Tas stāsts ir vecs kā pasaule, ka vīrietis sāk vedināt skumju, sāpinātu, tikko tuvinieku zaudējušu, depresīvu, milzīga stresa māktu sievieti uz seksu, un viņa sāk kliegt - tu necieni manas jūtas, kā tu vari no manis prasīt seksu TĀDĀ BRĪDĪ??? Vīrietis tiešām domā, ka tas ir pats labākais brīdis pasaulē, jo viņaprāt tas sievietei palīdzēs, viņa jutīsies labāk. Vīrieši seksu lieto kā zāles, bet sievietei ir jājūtas labi un droši, lai viņa būtu gatava seksam. Sievietei sekss ir jūtu izpausme, viņai vajag priekšspēli ne tikai fiziskajam uzbudinājumam, bet arī tāpēc, lai viņa atvērtu savas emocijas, lai atslēgtos no visa pārējā, būtu tikai iekšā seksā. Vīrietis parasti tāpat ir iekšā seksā, bet sievietei vajag laiku, lai pieslēgtos, jo viņa grib "pa īstam", viņai neder tā vienkārši caur stresu un sāpēm, tāpēc viņa apvainojas, kā var vispār tādā brīdī kaut ko tādu no viņas gribēt. Tā, protams, nav ar visām sievietēm, bet vai nav tā, ka tās, kam tā ir, kaut ko zaudē? Vai tas tiešām ir pareizi tā noraidīt šādu sevis mierināšanas un iepriecināšanas, stresa atvairīšanas veidu? Vai tas nav sieviešu perfekcionisms, ka vajag perfektu seksu ar svecēm un rozēm, un ilgu priekšspēli? Kāpēc nevar būt vienkārši stresa noņemšanas sekss, pretraudāšanas sekss? Vīrieti, nāc mani nomierini, samīļo un kārtīgi izdrāz, lai es jūtos labāk. Vai to nav iespējams iemācīties no vīriešiem..? link 3 comments|post comment

navigation [ viewing | 80 entries back ] [ go | earlier/later ]