nesen taujāju vienam ļoti maskulīnam un heteroseksuālam draugu par to, vai nekad viņam nav bijušas homoseksuālas domas, un viņš atzina, ka jā, bērnībā, bijuši sapņi par labāko draugu, un vēl tagad viņš dažreiz to redz sapnī, bet tas esot pilnīgi citādāk, jo tas bija zēns, viņš mierīgi varot iedomāties sevi ar zēnu, tomēr, iedomājoties par vīrieti, viņam gan ir riebīgi.
daži no sex-positive domubiedru grupas (tie kas ir transgender vai non-binary) mēdz norādīt, ka viņus piesaista sievišķīgas vai maskulīnas personas, neatkarīgi no dzimuma. tas man lika saprast to, ka mani piesaista unisex personas, neatkarīgi no dzimuma, jau kopš agras bērnības. varbūt, ka seksualitāte patiesībā ir enerģētiska, nevis piesaistīta ārējām dzimumpazīmēm?

(Reply to this) (Thread)

Varētu būt tā, kā saki. Man atkal patīk izteikti cilvēki. Izteikti vīrišķīgi, izteikti sievišķīgi, izteikti androgīni. Kaut kādi tādi nekādi nepatīk. It kā sievišķīga sieviete, bet tomēr it kā ne ļoti. Tāda man nepatīk. Vai nu sievišķīga vai pilnīgi androgīna.

(Reply to this) (Parent)