|
Aprīlis 15., 2018
10:19 man patīk mūsu rīta rutīna - jogurts, banāns, kafija un iešana ārā - vispirms pagalmā, apvienojot ar kādu darbiņu, un tad pa tuvāko apkārtni - rīts ir kluss un dzestrs, visi vēl guļ, un L. staigā savā vaļā un pārbauda, vai visi žodziņi un automašīnas ir savā vietā, tikai pavisam saguris prasās atpakaļ rokās, katru dienu ejam drusciņ uz citu pusi un katru rītu ir kas jauns
|
Aprīlis 11., 2018
22:50 es tik daudz esmu runājusi ar sevi, piemēram, "cik ir pulkstens", ka L. ir to uztvēris un izveidojis sekvenci, pēc šīs frāzes iet aiz stūra un skatīties uz ekrānu, bet šodien spēļu laukumā bija brīnišķīgi dvīnīši gada vecumā tumšas šokolādes krāsā un blakus pienbaltais L., un viņi runāja pilnīgi vienā valodā, tas bija tāds memorizējams moments, vēl šodien viena holandiete jautāja, vai L. ir pilsētas mērs, jo viņš braucot ar riteni ļoti izteiksmīgi teica runu un mētājās ar roku, vēders ar viņam kā pilsētas mēram
|
Februāris 23., 2018
09:25 tikko pati izslimojos un nu arī L. ir slims, kaut kā tikšu galā ar miega badu, bet vairāk patiesībā saskumdina gaidāmā izolācija un mājās sēdēšana tuvākajās dienās līdz atlabšanai, jo nupat tikai izrāvāmies no iepriekšējās reizes, jāizdomā kaut kādi mazie izbraucieni kaut vai uz pāris stundām vakarā, kad J. mājās
|
Februāris 21., 2018
Februāris 19., 2018
12:03 Ritenis ir lielisks uzlabojums mūsu ikdienā. L. patīk sēdēt priekšā, skatīties apkārt, rādīt man ar pirkstu uz interesanto un zvanīt ar zvaniņu. Vēl viņš ik pa laikam atgāž galvu, lai paskatītos uz mani un pasmaidītu. Vakar, kad izstūmu riteni no garāžas, viņš pats nesa man šalli un cepuri, dedzīgs drīzāk doties izbraucienā. Man arī šāda pabūšana svaigā gaisā tīk vairāk par ratiņu stumšanu.
|
Februāris 14., 2018
21:55 pirmoreiz pa diviem gadiem esmu saķērusi vīrusu, pat ar temperatūru, balss zaudēšanu un klepu, L. arī, bet daudz vieglākā formā un bez temperatūras, tā nu mēs neejam socializēties un tusējam pa māju, turklāt mana vācu draudzene arī nupat aizbraukusi pie radiem, gribas rīt aizbraukt vismaz uz bēbīšskoliņu, bet tā kā man joprojām milzīgs aizsmakums, bail, ka citas mammas mani nogalinās ar skatieniem, šodien L. bija nočiepis man atslēgu saišķi un staigāja pa māju žvadzinādams, es vēl nodomāju - simboliski toties mums ir jauns ritenis ar bērnu sēdeklīti, atliek tikai sagaidīt veselību un siltu pavasari
|
Februāris 8., 2018
21:07 Pierakstīšu, lai nepazūd. L. ik pa laikam pārsteidz mani nesagatavotu ar kādu īstu vārdu. Ikdienā tikai savās zilbēs un bēbīšvalodā bubina, bet tad kādā brīdī viņam negaidīti izdodas pateikt. Pirmais bija "vogels", kas holandiski nozīmē "putni" un ko viņš man rādīja pa logu. Nākamajā reizē viņš piecēlās kājās vannā un skaidrā latviešu valodā paziņoja "Ejam!". Un pāris dienas atpakaļ atnesa man rotaļu spainīti un, sniedzot to man, teica: "Galvā!". Pēdējais arī patiešām tā, šķiet, bija domāts, jo mums ir holandiešu valodas spēlīte "een, twee, drie, vier, huutje van papier", kuras beigās kaut kas tiek uzlikts galvā, savukārt, vārdu "galva" latviski viņš zina no ģērbšanās un cepurēm droši vien. Vēl mēs dziedājām dziesmiņu par astoņiem kustoņiem un zirgu, kuram nav naudas, un L. sāka izteiksmīgi purināt galvu pie teksta "nav naudas", bet tagad viņam ir savienojies, ka runa ir ne tikai par "nav", bet arī par "naudu", un kad es pieminu vārdu "nauda", viņš arī nekavējoties sāk purināt galvu. Neviļus būšu iemācījusi arī latviešu dzīvesziņu.
|
Oktobris 18., 2017
22:59 Dienās, kad L paliek ar kādu citu, jau pēc pāris stundām sajūtu, kā manī sarunās ar pieaugušiem cilvēkiem atgriežas asprātība, dzirksteļo domas un var pat aizdomāties, aizrunāties līdz kaut kam iepriekš nedomātam, un, redz, pat cibā ierakstīju. Atelpu vajag. Lai gan vakarā, kad atkal satikāmies un viņš jau bija noguris un gribēja tikai pienu un čučēt, jutos arī nedaudz vīlusies, ka tas ir viss, kas mums šovakar būs un viņš tūliņ jau iemigs. Dienas ir par īsu. Un tas vēl nestrādājot.
|
Augusts 27., 2017
20:18 iedomājos Latviju ziemā un uzreiz pāriet sentiments
|
Augusts 14., 2017
21:26 vispār rīga ir pilsēta - rēta ielās, mājās, satiksmē, cilvēku sejās - visur kaut kas nesadzijis un nepiedots
|
Augusts 10., 2017
07:45 lietas, ko es pamanu, kad pēc ilgāka laika atgriežos Latvijā
- mašīnas brauc ātri un agresīvi, reizēm pat šķiet, ka speciāli, lai nosūtītu ziņu - ei, jūs tur izskatāties pārāk relaksēti, atgādināsim, ka šī ir vieta, kur par sevi ir jācīnās, atgādināšu jums to, uzbraucot virsū atpakaļgaitā; tas pats ar kājāmgājējiem veikalos - ē, mēs te vispār esam aizņemti un steidzīgi, laikam jāpagrūž jūs malā no tās vitrīnas, citādi stundu žāvāsieties
- vārdi ir dārgi, vakar iegājām narvesenā, paņēmu saldējumu, dodu pie kases, pārdevēja neņem un nevienu vārdu nesakot, rāda man uz kaut kādu zīmi, es jau paguvu nodomāt, kas tad tagad, ko esmu izdarījusi nepareizi, jāuzrāda dokumentus, pērkot saldējumu tagad? izrādās, nē, tur kaut kāda akcija, par ko taču laikam visi ir informēti, pērc to konkrēto saldējumu un saņem otru citu par brīvu, bet es muļķe tikai vienu esmu paņēmusi, tad nu viņai jāatgādina :D bet es gāju uz garāku pastaigu ar ratiem un divus saldējumus negribēju ēst, bija arī skaidrs, ka izkusīs citādi, un teicu, lai atdod kādam citam, tad viņa vēlreiz uzsvēra - TAS IR PAR BRĪVU, un lai parūpētos par mani izsita to nulles čeku kasē tik un tā un pieņēma pareizo lēmumu manā vietā - "nāksiet atpakaļ un paņemsiet" :D reizē strupi, rupji, bet arī pa īstam mīļi un rūpīgi, ak
vispār mums iet labi, dzīvojam lieliskā dzīvoklī Āgenskalnā, sivēnam arī tur labi un patīk, un katru dienu tusējamies ar vecajiem draugiem, Rīga brīvdienās ir baigi ok
|
Jūnijs 29., 2017
17:19 Īsumā par nepanesamo esības vieglumu (visi citāti no atsaucīgo māmiņu foruma)
Šausmīgi nepatīk šie mazie ratiņi, Kā jūs tikāt ar to galā? Ir 7 banāni un piena produktus nevaru, Varbūt smieklīgi, varbūt dumji. Ja nu kāda nepamana, no 1.jūlija būs izmaiņas TV kanālu numerācijā, Gribēju painteresēties, kā tur īsti ir. 2. mēnesi sāp vagīnas kauls, Sveiciens viss apkārt. Vai jūsu auto ir ņemts kredītā vai pirkts uzreiz par savu naudu? Es zinu,ka ir vismaz dažas kam ir fobija-zibens Kaa lai cinas ar kaiminu, ejot garam, vienmer saka sliktus vardus? Kam ir pieredze ar zīdaiņu zemūdens peldēšanu? Kā uztaisīt plēsto efektu biksēm? Kādai ir nācis virsū Vid? Kur var nopirkt šīs figūriņas? Kura taksometru firma ir vislētākā? Kur pasūtīt gardu májas torti ar bērnišķīgu noformējumu? Vai pec mazgašanas vel mirgos gaismiņas? Lai super jauka diena visām!
|
Aprīlis 20., 2017
17:41 vēl man šķiet, ka mans aktuālais dzīves novērtējums un drošības sajūta par nākotni ir daudz ciešāk saistīta ar saulainiem un siltiem laika apstākļiem un adekvāta miega daudzumu, nekā ar kaut kādiem faktiem, notikumiem, skaitļiem
|
13:37 es vairs tā nestresoju un nebaidos, kļūstu mobilāka, brīvāka un līdz ar to laimīgāka, nebaidos vairs parkoties ar lielo mašīnu pazemes garāžā, un līdz ar to ātri un ērti tiekam uz centru un varam ietusēt ar internacionālajām mammām, un man jau tagad liekas, ka viena no viņām varētu būt mana draudzene
|
Aprīlis 18., 2017
Aprīlis 11., 2017
14:25 J man iedeva brīvdienu. Es piecēlos, paēdu auzu pārslu putru, izdzēru kafiju un aizgāju vēl pagulēt. Tad pamodos un vēlreiz paēdu auzu pārslu putru un izdzēru kafiju. Un ko tagad? Tagad varētu vēl pagulēt. Nekas labāks nenāk pat prātā.
|
Aprīlis 7., 2017
14:46 bet par būtiskāko - pie mums šobrīd zied un smaržo pilnīgi VISS un tik dažādās krāsās un formās - VISSKAISTĀKAIS ZIEDONIS
|
Marts 23., 2017
22:19 krāmēju čemodānu un domāju pie sevis - tās nolādētās vafeles!
|
Marts 17., 2017
18:33 lai gan vēl nekas nav regulārs, šobrīd L dzīvo man tīkamā grafikā, liekas uz ilgo čuču ap 6 - 7 vakarā, mostas uztankoties pusnaktī un tad atkal krāc līdz 5 - 6 rītā, šādā grafikā es varu dabūt gan brīvu vakaru (gym, draugiem, vīnam vai ko nu gribas), gan pietiekoši daudz stundas miegam līdz rītam šovakar noliku gulēt, nobučoju, nodevu informāciju J un ierūcinot auto, radās tā pati sajūta kā darba nedēļu piektdienās noslēdzot, brīvība un mīļākā mūzika esi sveicināts, piektdienas vakars!
|
Marts 16., 2017
21:25 aizbraucām staigāt pa mežu un brīdī, kad atsēdāmies uz ciņa paēst, pieskrēja raibs suns un nolaizīja L vaigu tā bija pirmā buča no svešinieka bet tad jau vēl ir trakās pensionāres uz ielām, kas nekautrējoties bāž galvu ratos un velta L skaļus, reibinošus komplimentus, reiz tieši biju noliekusies lejā pie ratu groza un pati sabijos, paceļot galvu uz augšu un ieraugot kārtējo jestro holandiešu vecenīti ratos
|
|
|