|
|
|
Jūnijs 5., 2018
15:14
šorīt brokastojām savā mīļākajā kafejnīcā, kurā vienā stāvā ir rotaļu istaba, kur vienlaikus atrodas arī galdi un tiek piegādāti visi pasūtījumi, bērni, protams, maisās pa kājām un taisa bardaku, bet tik un tā forši - iespējams, gan paēst, gan papļāpāt, gan turpat viņi visi ir ar visām savām mašīnām, leļļu mājām utml. otrdienās tur tiekamies ar saviem internacionālajiem draudziņiem Hārviju un Mendiju no Dienvidāfrikas, Dženu un Satīnu no Amerikas, Jannes un Sandru no Vācijas, Zlatinu un Dimi no Bulgārijas, Sripadu un Ranjani no Indijas, runājam angliski
pēc tam ātri aizvedu L. mājās uz diendusu pačučēt un pati tiku pie beidzot pie friziera, nevaru vairs izturēt garus matus, tik daudz lieka
galīgi ne-zaļi, bet ļoti patīk piepilsētas dzīves koncepts - dzīvojam ļoti drošā un mierīgā zonā, bet 5 km attālumā ir bāri, kafenes, kino, frizieri, slimnīcas, h&m un restorāni, un, galvenais, bez bailēm viegli varu ar mašīnu aizripināties visur, atrast parkingu vienmēr super tuvu, ka pat ratus nevajag ņemt līdzi, Latvijā man nekad nav paticis braukt ar mašīnu, jo šķiet, ka tieši satiksmē visa agresija pēkšņi kļūst leģitīma un gandrīz vai normāla, man īsti nesanāk tajā iederēties, pat ilgi pēc aizbraukšanas no Latvijas braukšanas bailes nepārgāja, bet tagad šeit pamazām sajūtos drošāk un relaksētāk satiksmē, lai arī tā ir intensīvāka, tomēr vairak līdzīga harmoniskai dejai, nevis sacensībām
|
23:28
runājot par agresiju very disturbing tā sociālajos medijos klejojošā mēme un bloga ieraksts ar tekstu "Laimīgu taciņu, bet turi muti"
varbūt pastaigāšu vēl ar to nepatīkamo niezi un uzrakstīšu kādu komentāru
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |