|
|
|
Augusts 10., 2017
07:45
lietas, ko es pamanu, kad pēc ilgāka laika atgriežos Latvijā
- mašīnas brauc ātri un agresīvi, reizēm pat šķiet, ka speciāli, lai nosūtītu ziņu - ei, jūs tur izskatāties pārāk relaksēti, atgādināsim, ka šī ir vieta, kur par sevi ir jācīnās, atgādināšu jums to, uzbraucot virsū atpakaļgaitā; tas pats ar kājāmgājējiem veikalos - ē, mēs te vispār esam aizņemti un steidzīgi, laikam jāpagrūž jūs malā no tās vitrīnas, citādi stundu žāvāsieties
- vārdi ir dārgi, vakar iegājām narvesenā, paņēmu saldējumu, dodu pie kases, pārdevēja neņem un nevienu vārdu nesakot, rāda man uz kaut kādu zīmi, es jau paguvu nodomāt, kas tad tagad, ko esmu izdarījusi nepareizi, jāuzrāda dokumentus, pērkot saldējumu tagad? izrādās, nē, tur kaut kāda akcija, par ko taču laikam visi ir informēti, pērc to konkrēto saldējumu un saņem otru citu par brīvu, bet es muļķe tikai vienu esmu paņēmusi, tad nu viņai jāatgādina :D bet es gāju uz garāku pastaigu ar ratiem un divus saldējumus negribēju ēst, bija arī skaidrs, ka izkusīs citādi, un teicu, lai atdod kādam citam, tad viņa vēlreiz uzsvēra - TAS IR PAR BRĪVU, un lai parūpētos par mani izsita to nulles čeku kasē tik un tā un pieņēma pareizo lēmumu manā vietā - "nāksiet atpakaļ un paņemsiet" :D reizē strupi, rupji, bet arī pa īstam mīļi un rūpīgi, ak
vispār mums iet labi, dzīvojam lieliskā dzīvoklī Āgenskalnā, sivēnam arī tur labi un patīk, un katru dienu tusējamies ar vecajiem draugiem, Rīga brīvdienās ir baigi ok
|
|
|