|
|
|
Decembris 9., 2014
13:18
vakar pēkšņi sariesās asaras un zuda runātspēja no tā, ka viena kolēģe it kā tikai paprasīja kaut ko, bet es tobrīd biju vaļā, man nebija ieslēgts tas komunikablais 'jā, jā, davaj', un tas kaut kas bija tik tālu no manis, gan saturiski, gan veidā, kā viņa par to runāja, pilnīgi citādi, kā es iedomājos dzīvi un darbu, un tajā pašā laikā bija skaidrs, ka to nav iespējams izskaidrot, pārliecināt un mainīt, jo man būtu ļoti daudz un ilgi jāstāsta, jārok smiltis līdz ūdenim, un viņai nebūtu laiks un vēlēšanās klausīties, un tātad ir tikai divi krasti, kas nekad nesatiksies, un tas nekad nemainīsies tātad, river, river, carry me on
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |