dice - Rīgas laiks. novembris. Arnis Rītups "Prieks mainīt domas" 38 lpp

Tad jūs to attiecināt uz prātu vai smadzenēm un apgalvojat, ka nav svarīgi, kas ir smadzenes vai prāts, svarīgi ir tas, kā smadzenes vai prāts funkcionē, kas, tā teikt, tur ir ievadīts (input) un kas no turienes nāk laukā (output). Vispār tas jums liek domāt, ka prāts vai smadzenes neko sevišķi neatšķiras no skaitļošanas mašīnas. Šādu pieeju jūs drošības labad nodēvējāt par funkcionālismu un palaižat pasaulē runu un rakstu formā. Jauni studenti un pusmūža profesori, kuri paši nekad neko nav izdomājuši, saprot , ka tā ir lieta un vajag tik rakt, t.i. , rakņāties un drīz vien viss, pilnīgi viss par to kā prāts vai smadzenes darbojas, būs skaidrs. Ļautiņu, kas gremo šo teoriju, kļūst arvien vairāk, to sāk pasniegt augstskolās, par to raksta ar vien vairāk grāmatu un rakstu, šīs teorijas dēļ uz jums raugās kā uz autoritāti. Paiet kādi divdesmit gadi un jūs saprotat, ka šī teorija ir aplama, ka tā balstās uz aplamiem secinājumiem. Lai gan uz šiem pieņēmumiem jau ir balstīti dažādi šīs teorijas atvasinājumi un daudz ļaužu nonāk pie arvien jauniem secinājumiem, jūs viņiem sakāt, ka toreiz, kad šo teoriju izdomājāt, kļūdījāties, jūs atkārojat to smalkjūtīgā veidā, bet ir jau par vēlu, teorija jau ir pieņemta un darbojas