dice - 6. Novembris 2006

Tad jūs to attiecināt uz prātu vai smadzenēm un apgalvojat, ka nav svarīgi, kas ir smadzenes vai prāts, svarīgi ir tas, kā smadzenes vai prāts funkcionē, kas, tā teikt, tur ir ievadīts (input) un kas no turienes nāk laukā (output). Vispār tas jums liek domāt, ka prāts vai smadzenes neko sevišķi neatšķiras no skaitļošanas mašīnas. Šādu pieeju jūs drošības labad nodēvējāt par funkcionālismu un palaižat pasaulē runu un rakstu formā. Jauni studenti un pusmūža profesori, kuri paši nekad neko nav izdomājuši, saprot , ka tā ir lieta un vajag tik rakt, t.i. , rakņāties un drīz vien viss, pilnīgi viss par to kā prāts vai smadzenes darbojas, būs skaidrs. Ļautiņu, kas gremo šo teoriju, kļūst arvien vairāk, to sāk pasniegt augstskolās, par to raksta ar vien vairāk grāmatu un rakstu, šīs teorijas dēļ uz jums raugās kā uz autoritāti. Paiet kādi divdesmit gadi un jūs saprotat, ka šī teorija ir aplama, ka tā balstās uz aplamiem secinājumiem. Lai gan uz šiem pieņēmumiem jau ir balstīti dažādi šīs teorijas atvasinājumi un daudz ļaužu nonāk pie arvien jauniem secinājumiem, jūs viņiem sakāt, ka toreiz, kad šo teoriju izdomājāt, kļūdījāties, jūs atkārojat to smalkjūtīgā veidā, bet ir jau par vēlu, teorija jau ir pieņemta un darbojas

Esmu sašutusi par medicīnu Latvijā. Jau atkal. Tas nav normāli, ka skaitās normāli dot kukuli ārstam par tā labvēlību. Veselība, tā tak ir veselība!!!!Cilvēku dzīvība.
Cik stāstus es par šo esmu noklausījusies, bāc.
Man pavasarī smagi slims bija brālis, reanimācijā, teica, ka no šīs slimības te mirstot kā mušas. Tas bija normāli, ka ārsts brāļa sievai teica, jā- jūs man varat pateikties- rīt 9 no rīta 50 Ls !!! Tas šokolādes vietā.
Vai cits stāsts, pacients dod āstam 10 ls pateicībā(!), ka šis labāk jūtās, bet ārsts nosmej un saka- paldies, tēju, jau esmu padzēris....

Pagājušo nedēļ iecirtu automašīnas durvīs pirkstu, reāli pati sakāros ar to, ka, lai slimnīcā, traumpunktā, kāds tevi apskata, sākumā ir jāaizpilda n-tās veidlapas, jāuzrāda dokumentiņi un tikai tad kāds sāk interesēties, kas jums tur- kāja, roka, pirksts, lauzsts- nav lauzsts- a ko jūs te vispār atnācāt, pagaidiet tur 20 min, tur 20 min, ā jums nemaz nav lauzts, a ģipsi liksim, ā nu labi tad tikai 3 ls.

Pildot tās fakinās veidlapiņas atcerējos vēl kādu "foršu" stāstu iz dzīves. Latgalē ir tāda pilsēta Preiļi. Attāla radiniece bija stāvoklī, gaidīja dvīnīšus, grūtnīcība gāja ļoti labi, bet 7 mēnesī tomēr sākās priekšlaicīgas dzemdības. Aizbraucot uz slimnīcu, viņai, sievietei, kura ir septītajā grūtniecības mēnesī, gaidot dvīņus, atrodas slimnīcā, jo ir priekšlaicīgas dzemdības un nenormālas sāpes, nepiešķir ārstu, kamēr viņa nav aizpildījusi visas tās fakinās veidlapiņas. Lielākais dvīņu puika nomira. Lieki bilst, ka ja būtu veikuši ķeizergriezienu ātrāk... otram mazajam nu jau vairāk kā gadiņš, viņš, pateicoties vecāku milzīgajām rūpēm, ir daudz maz vesels.

Bāc, kā mani sadusmo, ka ir šādi stāsti, es varu turpināt, un stāstīt kādas ziepes un kukuļi notikās, kad brāļa dēls salauza degunu... ai, nav vērts, es esmu tik dusmīga un man ir tik žēl , ka Latvijai ir pilnīgi piedrāzt uz veselību, īpaši žēl bērnu. Dusmas uz ārstiem, kuru profesionālā ētika, upsss, nav viņiem profisinālās ētikas, tikai daudz naudas...un daudz slimu pacientu uz kuriem uzdzīvoties.

Jā, es arī maksātu, ja runa iet par dzīvības glābšanu, protams, bet cik zemiski ir uzdzīvoties uz citu nelaimēm!!! Protams, ne jau visi tādi, bet...cik daudz- jūs taču paši zināt....

Nē, es turpināšu- ko,ja bomzītim uzkrīt uz kājas, teiksim, lāsteka, no jumta, valsts mājas jumta, viņš atnāk, klibs uz traumpumpunktu, viņam paprasa, dokumentuņi, viņš pasaka- nav, viņam pateiks- pats vainīgs, ej prom?! Bet lāsteka tak no valsts mājas. Labi bomzīts pats, varbūt, žūpa un lohs - pats vainīgs, bet teksim, pa ielu klīstošs bomzīša bērns, kurš nav vainīgs, ka sencīts un mutere tādi, ja tam uzkrīt lāsteka no valsts mājas jumta???

bāc, bāc, BĀC!!!