veģetēšana

« previous entry | next entry »
Aug. 13., 2008 | 04:53 am

Varbūt dabas skaistums, kāds cilvēka mūža darbs, kas sniedzis ko skaistu šai pasaulei. Bet nekas jau nav paliekošs viss ir mirstīgs, zūdošs. Neesot pareizi domāt tā- nolieguma formā, aizbildinoties ar bet. Tomēr es nesaprotu vispār neko, varbūt cilvēks ir tāda statistikas mašīna, kura apkopo visu dzīvē krāto pieredzi, un tad šī mašīna darbojās attiecīgi vairāk negatīvajā jomā vai pozitīvajā. Citreiz liekas tik skaisti tek ūdens pa jumtu lietus laikā, ir skumīgi, bet skaisti, un saldsērīgā koncetrācija ir daudz spēcīgāka par kādu parastu laimi. Kādu spēli labāk spēlēt- visu vai neko, vai tomēr, ņemt par labu mazumiņu un gūt no tā prieku. Vēl k-kur lasīju, ka vissliktākais dzīvē esot savārstītas domas. Tieši nodomāju, ka man citu nekādu nav. K- kā apzināti, vai neapzināti, nezinu, cenšos neko nepieņemt kā faktu, kā patiesību. Es neticu patiesībai. Domāju tikai negatīvā formā. Jo tā, laikam, vieglāk. Par daudz lietoju es. Formulējot teikumus par daudz iestarpinu laikam, varbūt, nezinu. Kļūstu ar vien nepārliecinātāka, bravūrīgāka, dumāka, slinkāka. Kā pirmās pamanu negatīvās puses. Neiecietīga.
Nav mērķa.
Nav ideālu.
Nav ticības.
Nav velešanās.
Nav stimula.
Nav prieka.


Koncentrējies uz pozitīvo, es kā cilvēks ar lielu pieredzi negatīvismā, silti to iesaku.

Baigi labi derēja un der tas Andras Neiburgas citāts par dzīves jēgu kura rodama ziemas dienā, siltā flaneļa nakts kreklā, aizejot aiz klēts pačurāt un skatoties kā kūp pašas siltā čura. Tik pat labi dzīves jēga var būt da jeb kāds sīkums, tik pat labi var teikt ka tas viss ir sūds, ka jebkura muldēšana ir plika diršana.

Es jūtos kā mēle, kurai nav garšas karpiņu. Vai drīzāk kā mute, kura jūt tikai rūgtas garšas. Kā lai pieaudzē tās karpiņas kuras sajūt visas garšas.

Link | ir doma | Add to Memories


Comments {1}

(bez virsraksta)

from: anonymous
date: Sep. 24., 2008 - 11:42 am
Link

garšas kArpiņas!
:) ideaļņiks

Atbildēt