mēs pārceļamies uz kalnu pilsētu daath mirgojoša piere ieved mani dziļāk arābu flīžu malas mirāža no vairākiem gabaliem kas saplūst vienā un pievēršas man anglo sakšu sejas vaibsti vilnītī izšūta mēteļa mala lokans rokas vēziens gaisā uzzīmē ♀
ielūdz skā notraipi zilo vieglo sienas pulksteni vitrīnas pilnas ieročiem vikāru rokassargiem mīkstiem samta spilveniem drū rak zimdrula laika magrum smitt felgo pietā sa
rokās nesu baltu elektrības stiepli ar kuru 17 gadu vecumā sev pirkstā izdedzināju caurumu. āda nolobijās skatam atklājot manu lapsas skeletu patiesības mirklis mani atstāja ceļmalā un aizbrauca neatskatoties.
visu mūžu es cenšos iejusties viņa ādā, saprast, bet man tas neizdodas.