9 reiz x
9 reiz x
- 10/25/11 02:06 am
- tevī tik daudz
pamatīga prieka
tāda dabas priecīgā stihija -
tevi lasot ēdot dzirdot un redzot
pa kumosam kabatās
(ja kabatu nav,
aiz ļifōna drošākā vieta)
blakus rupjmaizei medum un
kaņepēm lieku.
-
0 ......
- 10/25/11 02:01 am
- suņi un kaķi
suņi un kaķi
pa ceļam viens stipri ņaudēja
teicu martai ka jāaiznes jums
un zaudēju -
pieķersies un negribēsiet
un būs vēl viens jobans stāstiņš skumjšs
-
0 ......
- 10/25/11 01:21 am
- sastādīju izmantoto avotu
nē, bet ielu sarakstu
avotu iela stabi un upītis
satek sateklē.
pilnīgi cita rīga
un pamatīga sajūta,
ka ādmiņu ielas laternas
čakam arī bija.
indulim tagad vēstulē rakstu:
"te vēl pie
valmieras visvalžiem
un nemirstīgā ģertrūdes prozit
tāds industriāls aizliegts
miglas vāliem piemālēts parks
kurā vakar zeķēs un krekliņā
pēc iekarotas sienas
un skriešanas autostāvvietā
skatījos galaktikas
dīvaini - bija auksts
bet bija karsts
un bija, protams, arī vārds
un bija cilvēks
vispār jau divi
piecēla mani, nesa
pa ceļu un nedaudz
pa dzīvi"
*atsauce uz:
pilnīgi citādāk izmīlēto asfaltēto
daudz laimes dzimšanas naktī
rīgu
-
0 ......
- 10/25/11 12:48 am
- -
-
(skan): baložu pilni pagalmi - noslēpums
-
0 ......
- 10/23/11 02:58 am
- otrādi uzvilkta maika
nokaltis kaktuss
atrādu sevi paikai
(negrbas ēst)
un izglaužu biezokni (matus)
redzi, - es maita.
negribu braukt tikai tāpēc,
ka bail, ka mēs būsim,
bet tomēr nebūsim blakus.
-
0 ......
- 10/22/11 06:56 pm
- kā viņas sauc?
bija lupīnas -
mātei mīļākās virszemes puķes,
bet pirmajā vietā puķes zem ūdens
rozes rozes lillijas baltas.
tēvs laivā plūca un
taisīja zaļas krelles ar baltu
viņai, pēc gadiem man.
laivas paliek,
likās, kaut kur vēl arī lupīnas,
bet kreļļu laiks beidzies
un gribas aiziet zem ūdens
un palikt.
tik ilgi, kamēr
piķis vilšanās vērmeles
protams, arī pārējie sūdi
līdz zemūdens baltumam neizies.
bet šovakar skrienu pa kapeikām dubļiem
pirmajiem otrajiem autoostām
un izvelkot pēdējos saņus no jakas,
atceros -
tieši tā viņas sauc,
lupīnas.
-
0 ......
- 10/22/11 10:20 am
- smejamies?
smejamies!
smējāmies.
piesmējām zāli pilnu,
cilvēkus pilnus,
naktis un dienas arī.
tikai tavā pagalmā nevar,
īsti jau nevienā nevar -
tur ar baložiem pilns,
un manām vēstulēm arī.
un dažām pastkartītēm
(ko laikam tev nākamgad sūtīju,
bet varbūt parīt)
lasu uz vienas no viņām -
"bāli no smiekliem krīt
kaut kādi ziedi no kaut kādiem kokiem
slovākijā pavasarī"
-
0 ......
- 10/22/11 04:59 am
- vārds mirklis ir stulbs
(zaudējis sevi tik biežā lietošanā. hujakš mirklim. mirsti mirkli.)
-
0 ......
- 10/21/11 09:58 pm
- nu ja ka diršu
visam sentimentālajam pa virsu
-
0 ......
- 10/21/11 09:58 pm
- kas var būt skaistāks kā sarunāties ar kokiem.
darbi iztrūkuši. šaujam viens otram ar nenostieptiem lokiem. skarbi. bet mīļi, ōme teiktu. dažādiem kumosiem dažādas garšas. bet ja godīgi, nokrist zemē un gribēt ieaugt ir tad, kad atkal iepinas viņš. neredzami, bez smaržas. pa vidam starp tevi un tevi. nožēlojami, māte teiktu. tu tādu lasot nē, neko – pat ne sūda nesaprastu. tas ir kā parastu padeni palikt, bet pakrist neparasti. nekas, iesim ar gunu uz bāru. brenguļu alus, saites uz āru. viss sentimentālais – nekas no tā nepaliks pāri. kā toreiz, dejojot ārā queen, the doors un brūno džeimsu. nedaudz žēl – stīgas par cietu. par skaļu. grūti ļaut savu vaļu brīvajam kritienam. stīgās, protams. uz ādas jau par daudz kritušo. vieni vienīgi pelni. tā kaisle deg tikai kopā, pa vienam – sadedzina. nākamie rīgas un ikšķiles tilti. lai nodeg.
iegūlos pļavā. tādā rudenīgā, ne īsti savā. un viņas (likās smilgas, blakus zāle... ) man saka - kas var būt skaistāks kā dzirdēt no kokiem, lai izstiep rokas (izstiepju) un ieelpo sevi šeit un šodien. nemāku. nedrīkst pietrūkt tas, kas nepietrūkst. bet tā vienkārši ir – sūdi notiek un iespējams labākais tilts starp tevi un mani tieši tagad nodeg.
-
0 ......
- 10/21/11 09:51 pm
- tāpēc, labāk pārstāj nākt par tuvu
it kā jau gaišs, it kā nāc sildīties
it kā uz ugunskuru
pilnīgi netīšām sadedzinu
pilnīgi jebkuru.
-
0 ......
- 10/21/11 09:34 pm
- tagad nedrīkst - tu vēl esi pie viņas. var dzirdēt, kā aizmiedz ar smaržu - pilnu pumpuriem maijpuķēm visu kruto, kas krutajā pavasarī. zied. pie viņas. skarbs rudens nav tavs, un tu mosties ar gaišu viņu, ar pārelpu. bet tie pārējie viņi - labākie pasaules čomi (un paliks arī) guļ blakus un nezin.
bet es pārlaižu elpu pāri - tev uz ādas viss rakstīts, visi pieskārieni. pa vienam. un zini - ja dzīvo pēc sirdsapziņas, tad sūdā vien ir. jā, mēs būsim ar diuci, ar čomiem, drošvien lopā, klausīsimies viens otra skaņās, retāk - viens otrā. un lai kā man gribētos pamosties, varbūt pat kopā. bet es zinu, ka tu neaizmirsti un tu vienmēr, nu tā - pa kluso, kaut nedaudz, būsi pie viņas.
p.s.
kā gribas iedot pa seju dažreiz
tām dažām viņām
par šitādām šitādu cilvēku
čakarēšiņiņiņām.
-
0 ......
- 10/21/11 09:27 pm
- un tas, protams, nav viss -
apnicis klusēt, kad esi blakus
un stāsti - nāk vīri no ūdens
un ūdenszīmes un debesīs takas.
tas, protams, nav viss.
zem tavas jakas un tavos dūraiņos
paslēpju krēpes tfu tu matus -
man vienkārši pietiek ar elpu,
kad esi blakus.
tad var redzēt
(tev kaut kā sanāk rādīt)
kā circeņi lietus pērkoni zāle
cieņā pret debesīm apklust.
-
0 ......
- 10/21/11 09:24 pm
- tādas vētras un okeāni caur pirkstiem
kājām, plaukstām un caur prātu
es arī tagad drīkstu
arī mazliet
iztēloties mīlestību
Tevī nepieradinātu
sevī - īstu.
-
0 ......
- 10/17/11 11:20 am
- mācos, kā tas ir - domāt pozitīvi.
pa dzīvi, saki?
manā jomā brīvi runāt
ir tukša valsts
un gājēju celiņi šķībi.
domāt pozitīvi, saki?
bet bez tevis
pat pienenes pārlauztais asfalts
nešķiet vairs zaļi un dzīvi.
nahuj domāt.
-
0 ......