9 reiz x

10/21/11 09:58 pm
kas var būt skaistāks kā sarunāties ar kokiem.

darbi iztrūkuši. šaujam viens otram ar nenostieptiem lokiem. skarbi. bet mīļi, ōme teiktu. dažādiem kumosiem dažādas garšas. bet ja godīgi, nokrist zemē un gribēt ieaugt ir tad, kad atkal iepinas viņš. neredzami, bez smaržas. pa vidam starp tevi un tevi. nožēlojami, māte teiktu. tu tādu lasot nē, neko – pat ne sūda nesaprastu. tas ir kā parastu padeni palikt, bet pakrist neparasti. nekas, iesim ar gunu uz bāru. brenguļu alus, saites uz āru. viss sentimentālais – nekas no tā nepaliks pāri. kā toreiz, dejojot ārā queen, the doors un brūno džeimsu. nedaudz žēl – stīgas par cietu. par skaļu. grūti ļaut savu vaļu brīvajam kritienam. stīgās, protams. uz ādas jau par daudz kritušo. vieni vienīgi pelni. tā kaisle deg tikai kopā, pa vienam – sadedzina. nākamie rīgas un ikšķiles tilti. lai nodeg.

iegūlos pļavā. tādā rudenīgā, ne īsti savā. un viņas (likās smilgas, blakus zāle... ) man saka - kas var būt skaistāks kā dzirdēt no kokiem, lai izstiep rokas (izstiepju) un ieelpo sevi šeit un šodien. nemāku. nedrīkst pietrūkt tas, kas nepietrūkst. bet tā vienkārši ir – sūdi notiek un iespējams labākais tilts starp tevi un mani tieši tagad nodeg.
0 ......