9 reiz x

10/21/11 09:34 pm
tagad nedrīkst - tu vēl esi pie viņas. var dzirdēt, kā aizmiedz ar smaržu - pilnu pumpuriem maijpuķēm visu kruto, kas krutajā pavasarī. zied. pie viņas. skarbs rudens nav tavs, un tu mosties ar gaišu viņu, ar pārelpu. bet tie pārējie viņi - labākie pasaules čomi (un paliks arī) guļ blakus un nezin.

bet es pārlaižu elpu pāri - tev uz ādas viss rakstīts, visi pieskārieni. pa vienam. un zini - ja dzīvo pēc sirdsapziņas, tad sūdā vien ir. jā, mēs būsim ar diuci, ar čomiem, drošvien lopā, klausīsimies viens otra skaņās, retāk - viens otrā. un lai kā man gribētos pamosties, varbūt pat kopā. bet es zinu, ka tu neaizmirsti un tu vienmēr, nu tā - pa kluso, kaut nedaudz, būsi pie viņas.

p.s.
kā gribas iedot pa seju dažreiz
tām dažām viņām
par šitādām šitādu cilvēku
čakarēšiņiņiņām.
0 ......