xoox | Jan. 9th, 2003 03:58 pm Jā protams, cilvēks dzīvo pats sevis veidoto formu, priekšstatu pasaulē. Un pats to apzinās. Līdz ar to aizvien vairāk saprot, ka tās īstās, absolūtās patiesības nava. Ka viss ir fizika un matemātika. Nu labi, šis tas ir arī psiholoģija. Bet viss ir TIPA ieliekams saprāta rāmīšos. Tā ir tendence, protams, ir cilvēki, kas labi apzinās, ka dzīve no tīra saprāta darbības nesastāv. Nu lūk, jo vairāk eksakta prāta ienāk mūsu dzīvē, precīzāk sakot, jo vairāk mēs domājam ar prātu un mazāk ar jūtām/dvēseli, jo vairāk attīstas FORMAS, sistēmas, 1vārdsakot, saprāta konstrukcijas. Cilvēcei ir plašas psiholoģijas zināšanas. Viņa zin, kas ir neirolingvistiskā programmēšana, viņa zin vai viņai ir nojausma, kā strādā cilvēka zemapziņa. Viņa zin aizvien vairāk un aizvien vairāk pietuvojas tam, kam varbūt nemaz nevajadzētu tuvoties, vai - kam jātuvojas uzmanīgi. Jo, jo vairāk tu saproti, kā strādā tava dvēsele, ar prātu, jo tālāk tā atvirzas un jo netveramāka tā kļūst. Dvēselei, zemapziņai, iracionālajam ir jābūt. Tā ir tā netveramā substance, kas piešķir jēgu dzīvei, kas padara laimīgu, pa īstam. Kas nejautā jautājumus, toties spēj sniegt atbildes. Un man šķiet, mūsdienu pasaule pārspīlē. Tā pārāk aizmirst un ignorē ne-prāta esamību cilvēkā. Tas protams, IMHO, un inspirēts no paša patreizējās predispozīcijas :). Lasīt komentārus |