XOOX. Cilvēks. -

to gan varētu attiecināt ne tikai uz vīriešiem.
tici vai ne, bet dažreiz arī sievietei gribas pabūt vienai.

(Reply) (Thread)

Ar tādu gadījumu savā necilajā mūžā neesmu gan vēl sastapies un īstenībā būtu par to ļoti pārsteigts.

(Reply) (Parent) (Thread)

nu ko, laikam atkal jāsāk domāt, vai tik es neesmu vīrietis...
damn it

(Reply) (Parent) (Thread)

Ir nācies par to domāt? Kāpēc, ja nav noslēpums?

(Reply) (Parent) (Thread)

jā, ir gan. un kas tur ko slēpt. parasti šī doma rodas esot kādā sieviešu kompānijā (vai arī ieskatoties ģeniālos izdevumos a la cosmopolitan) un klausoties tās sarunas par vīriešiem (no sērijas "Žanis ir tāds, tātad tādi ir viņi visi"), kuras nekad nespēju uztvert nopietni. nez kāpēc man vienmēr liekas, ka tās vīriešu un sieviešu neizmērojamās atšķirības ir lielā mērā mākslīgi uzpūstas un uzturētas. man vienkārši ir principiāli iebildumi pret tik vispārinātu iedalījumu un visu no tā izrietošo. nu jā. un kad es saprotu, ka viss tas uzjautrinošais pasākums (tb tās sarunas utt.) ir domāts tiešām nopietni, mani pārņem šaubas, ka ar mani laikam kaut kas nav kārtībā.

(Reply) (Parent) (Thread)

Nu jā, es domāju, kaut kas tam pamatā ir (t.i. psiholoģiskas atšķirības pastāv), bet, protams, katrs cilvēks, vīrietis vai sieviete, ir savādāks un novilkt vēl vienu šādu sadalījuma līniju būtu papildināt jau tā milzīgo ikdienas stereotipu gūzmu.
Un pret stereotipiem, protams, grūti cīnīties, jo tie ir iracionāli aizspriedumi, kaut kādas atliekas no viduslaikiem :), tāpēc dažreiz nākas apjukt, jo pavisam sakarīgi cilvēki atkārto tos kā iekaltas frāzes. Moš stereotipi ir mūsdienu maģija? :)

(Reply) (Parent) (Thread)

ja ņem vērā visu to stereoptipu parasti absolūti iracionālo pamatu un tam neadekvāto spēju pievilkt milzīgas ļaužu masas, kaut kas maģisks tajos noteikti ir! :)

(Reply) (Parent) (Thread)

Nu tad jau laikam to tā arī jāuztver, kā maģiju :) Jāiemācās ar tiem rīkoties, tb jākļūst par mūsdienu burvi/raganu :))

(Reply) (Parent) (Thread)

jā, tikai nevar saprast, kā labāk - nospļauties par visu un izmantot tos, lai no lētticīgajiem nokāstu labu naudiņu, vai arī cīnīties ar vējdzirnavām un mēģināt sēt citus stereotipus? nez kāpēc pirmais variants šķiet reālāks, bet ai, kā negribas sirdsapziņu smērēt...

(Reply) (Parent) (Thread)

Hmm, nu pret maģiju, tumsonību neko nepasāksi, tā vienkārši ir, pastāv, ar to jārēķinās kā ar spēku X, kas daļai cilvēku ir neatņemama dzīves sastāvdaļa. Protams, to var mainīt ar labu izglītību utt., bet, kā šķiet, kapitālismam domājoši un stereotipiem nepakļauti cilvēki nav izdevīgi. Vajāti viņi netiek, bet arī atbalstīti nē. Kaut kā tā.
Bet nu ar to tīri labi var sadzīvot. Ar smaidu :)

(Reply) (Parent) (Thread)

kamēr mēs dzīvojam paralēlās pasaulēs - mierīgi. man nav žēl. un kādreiz to visu paskatīties tiešām ir uzjautrinoši. un kamēr vien viņi nesāk mani mācīt, kā dzīvot, es smaidīšu. :)
došos, ka es tagad paskatīties kādu labu filmu ("Oldboy") un sadzīvot ar maģiju rīgas ielās. :)

(Reply) (Parent)