Xillia

Plostot pār sarkanām jūrām,
Kas nedaudz smaržo pēc vīna,
Ar sarkanu karogu mastā.

Apsolīts nepadoties,
Jo tu tā vēlies,
Apsolīts nepiestāt krastā.

un sadurt uz iesmiem pelēkas zivis,
saplēst ar zobiem, izsūkt tās sausas,
sagaidīt rītus aizvērtām acīm,
nenokrist, nenoslīkt, sāpīgi gaudot,
nedēļām klusēt, nedzirdēt sevi,
plosta ribās mēnešus skrāpēt,
censties tās nosargāt viesuļos, vētrās,
līdz jūtu trulumam bezspēkā sāpēt,
un neskaitīt dienas, un nedēļas neskaitīt,
gadus ar sekundēm saputrot kopā,
izraut sev matus un miesu saskrāpēt,
censties izrauties no liktens rokām,
pārcepties saulē un glābiņu gaidīt,
smieties un raudāt vienu pēc otra,
asaras laizīt, muļķīgi smaidīt,
neredzēt rētas pūstošā kokā

Apsolīts neatgriesties,
Apsolīts nepiestāt krastā.
Pārlaužot sprandu
Dvēsele pakaras mastā.