Xillia

Tavi asie un sāpīgie vārdi
Cērtas man sirdī, atstājot rētas,
Kurās es tevi izlasīt varu.
Acis ieurbjas acīs,
Par daudz, par daudz tu zini !!!
Tu atkal ienīsti visu, ko daru.
Es spītīgi skatos tev acīs,
Kuras ienīst mani vairāk par visu.
Es visu daru par spīti.
Tik atceros, satiekot tevi, es teicu
Tik mani neiemīli.
Bet tagad... jocīgi redzēt, ka tiešām
Tu mani paklausīji.
Tu mani nīsti, jo zini, ka rīkošos negodīgi -
Pagrūdīšu tevi, lai tu paspertu soli
No naida uz mīlu.
Es zinu, tev bail, tu gribi bēgt,
Un to tu dari -
Liekot saprast, cik riebīgs tu esi,
Kā ienīst tu vari ...
Bet man ir vienalga,
Es saņemšos un pasmaidīšu bikli,
Tu padosies un pasmaidīsi pretī.
Un ienīdīsi vēl vairāk, kad sapratīsi,
Ka man tevi vajadzēja tikai uz mirkli.