Xillia

Spēle pēc spēles, gājiens pēc gājiena.
Tikšanās skūpsti un atvadu mājieni
Ceļs, kuru noiet, jūra, ko pārpeldēt
Tādi, ko mīlēt un tādi, ko pazaudēt.

Sapņi, kā ēkas ceļas un brūk.
Sirds karsti iemīl vai nesajūt.
Pastiepjas rokas - iesist vai glāstīt ?
Tik daudz ko klusēt, tik daudz ko stāstīt.

Mirdz zaļas, brūnas un pelēkas acis,
Tūkstošiem lūpas, vēlas ko sacīt,
Uguns un liesmas, te silda, te nāvē,
Būt gļēvam un bēgt, būt muļķim un stāvēt ?

Šausmīgi, neprātā skanoši smiekli
Tiek izteiktas sāpes vai ikdienas prieki?
Asaras karstas.. tās apdedzina.
Kas redz ar sirdi, tie labāk to zina.

Es meklēju kādu, ko nepazaudēju
Es skrēju tik strauji, cik vien to spēju.
Pasaule griezās ātrāk un ātrāk.
Es gribēju apstāt.. un sajuku prātā.