Haoss

Pēdējā laikā bieži ir sajūta, ka jātinas prom no Rīgas atpakaļ uz dzimtajām vietām. Pārāk daudz kas šeit izsauc sāpīgas atmiņas, joprojām nespēju nomierināties. Pat ejot garām kafejnīcām un skatoties uz galdiņiem, pie kuriem kādreiz esam sēdējuši kopā, viss iekšā sažņaudzas.
Šķiet, ka esmu palikusi sekla, jo ne par ko citu nespēju padomāt un parunāt. Pašai riebjas uz sevi raudzīties un no malas klausīties. Labāk klusēt.