Pirmdiena, 31. Jan 2005, 15:46

Un nedēļas nogale tāda samocīta, visu laiku meklējot, tverot pēc Viņa skatiena, bet nekur viņa nebija. Es apzinos, cik mazohistiski rīkojos, staigādama pa vietām, kurās agrāk mēdzām iegriezties kopā, un ar acīm visu laiku meklējot. Gribas izslēgt apziņu, atslēgt visus jutekļus. Cik gan prāts ir vājš šādos brīžos un neko nespējīgs padarīt. Trūkst motivācijas šābrīža dzīvei.
 ir doma | 9 raksta

Otrdiena, 1. Feb 2005, 09:59
[info]pusgads: Re: tas nav nemaz ilgi, ja vid dzives ilgums ir 60

ja 4/60 ir miileets
tad normaali ka 1/60 jaciesj:)
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Otrdiena, 1. Feb 2005, 12:43
[info]xaoc: Re: tas nav nemaz ilgi, ja vid dzives ilgums ir 60

Bet ja otrādi? Ja nu sanāk, ka viss tik ātri pajūk, bet ciešanas pēc tam ir ilgas un nepārejošas? ir arī cilvēki, ka pastāvīgi atrodas tādā dvēseles sāpju stāvoklī un mokās.
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Trešdiena, 2. Feb 2005, 09:15
[info]pusgads: Re: tas nav nemaz ilgi, ja vid dzives ilgums ir 60

tie kas pastavaigi tur atrodas, to bauda..
netazidami, bet tomer ir mazohisti un bauda to, ka saap

par tam pirmajam rindinjaam.. viss dzive ir lidzsvaraa..
Iepriekšējais - Atbildēt