Pirmdiena, 31. Jan 2005, 15:46

Un nedēļas nogale tāda samocīta, visu laiku meklējot, tverot pēc Viņa skatiena, bet nekur viņa nebija. Es apzinos, cik mazohistiski rīkojos, staigādama pa vietām, kurās agrāk mēdzām iegriezties kopā, un ar acīm visu laiku meklējot. Gribas izslēgt apziņu, atslēgt visus jutekļus. Cik gan prāts ir vājš šādos brīžos un neko nespējīgs padarīt. Trūkst motivācijas šābrīža dzīvei.
 ir doma | 9 raksta

Pirmdiena, 31. Jan 2005, 16:18
[info]xaoc

Ar mūziku tiešām tā ir.
bet es gan ticu tam, ka pāriet, ir jau tā bijis, ka pārgājis, tāpēc pāries arī šis. Vajag draugus apkārt, kas izvelk no drūmām domām.
Iepriekšējais - Atbildēt