Piektdienas vakarā aizmirsu darbā telefonu, to pamanīju nu jau kādu krietnu laiciņu pēc darba dienas beigām. Sameklēju darba atslēgas, jau grasījos iet pakaļ, jo turpat vien tuvumā ganījos, bet tad atcerējos, ka nezinu no galvas signalizācijas kodu. Gribēju jau zvanīt kolēģim, bet tad atcerējos, ka nezinu no galvas kolēģu telefonnumurus.
Netieku darbā, jo nezinu kodu, nevaru uzzināt kodu, jo nevaru piezvanīt kolēģim, nevaru piezvanīt kolēģim, jo netieku darbā.
Stulbi un smieklīgi. Tagad pie telefona tiku, zvanījusi bija tikai mamma. Nevienam citam pa šo laiku nebiju vajadzīga. Tā arī ir labāk. :)