DEBESIS · IR · SAJUKUŠAS · PRĀTĀ

Nu neko. ļoti ļoti žēl man sevis, bet nu tāaaaada nu ir tā mana mīlas moku dzīve.

Izjokoju Kāmi normāli, zvanīja atpakaļ smējās pilnā rīklē, bet nu pats paprasīja ko daru sestdien un teica, ka varētu satikties, rīt savanamies un tā vēl ziņu nav devis. Esmu dusmīga, reali jau nu nekas, tāpat svešinieks, man ar viņu pat nav bijis rokasspiediens, bet tāpat man reibjas, ka pasaka, un neizdara. Tad nevaajg prasīt tikšanos un tad uzmest. Dabūs bietē goda vārds, dusmīga esmu. Ja man viņš vēl nepatiktu, būtu vienalga, bet nu tagad tas ir nepiedodami. Laikam jāmet man būs pāri un jāatvadās no šī vīrieša. Nafig. Jau otrajā randiņā mani uzmet un nokaitina. Kam tas ir izdevīgi? Negribu čakarēt sev prātu. Vienkārši iemācīšos pati visu darīt savā dzīvē un viss. Jā, man svētdien visi nokaitināja. Kretīnu bars. Un bija pirmais pavasara mentālais breakdowns no pārslodzes. Esmu dusmīga. Un vēl tas kretīns no pagātnes vakar lūdzās, lai es aizsūtu kādu bildīti bez halātiņa. Es paprasīju, lai viņš no sakuma man atsūta bildi. Un iedomājieties, atsūtīja arī, man tak nevajadzēja, ko meitenes vispār dara ar tādām puspliku čaļu bildēm? Pasmējos un uzmetu, tie, kas mani pagātnē ir saraudinājuši un nav mīļojuši no mani nākotnē neko seksīgu toč nedabūs, bezsakars. Vispār šķiet, ka normāli puiši vienkārši neeksistē. Laikam jau jāsāk atmest cerības. Nafig tos randiņus.

Vakar biju uz Zuargusa ievadlekciju kursam "ieslēdz pozitīvisma spēku". Neko baigi jaunu jau es neuzzināju, bet. Bet, ir iespēja runāt un strādāt ar sevi piecu lekciju kursā, kas ir vērtīgi gan viņam, gan man. Es domāju, ka es iešu. To vajag. Es jau visas šitās feisbuk pamācības zinu, visi zin par to, kā ir labāk dzīvot utt, bet realitātē neviens to nav spējīgs izdarīt. Labi, ne par to.

Vakar biju ar draudzeni un viņas bosu vakariņās. Labs vai ne? Un vainas sajūta ir man, atgriežoties viņas mājās pie viņas puiša. Šausmas, nevēlos par to runāt. Tur tas ir briesmīgi.

Vēl šodien plānoju izjokot Kāmīšu kungu :D Zvanīšu un tēlošu tanti no valsts kādas istādes, un teikšu, ka pasei termiņš beidzies un sākšu lasīt lekciju par to, ka to pasi jau sen vajadzēja nomainīt un, ka bilde jau vairs nav līdzīga, jo es viņu esmu redzējusi, ka viņš ar manu dēlu kopā tajos skaistuma vīriešu konkursos, kur cilā svarus piedalās. Bļāviens, man jau tagad bail, ka neiznāk tizls joks. Es jau imrpovizēšu un kaut ko vēl izdomāšu, bet nu bļāviens, vēlos riktīgi labi izjokot.

Kaut kā stulbi iedomājos, anonīms cilvēks, ierakstījis 2007.gadā pēdējo ierakstu, ka viss, viss ir briesmīgi, meģināšu sākt jaunu dzīvi, man izdosies! Vai arī variants- pastāv augšāpcelšanās un dzīve pēc naves posts pēdējais? Nu pēc kaudzītes negatīvo postu. Tad es domāju, kā diez viņai izgāja? Sāka diez jau jauno dzīvi? Izdevās, viss kārtībā? Vai arī domas, varbūt šis lietotājs uztaisīja pašnāvību pēc apmēram pēdējā posta un es tagad lasu vārdus, kas ir ierakstīti, bezautora vēstījums, nenozīmība, vienkārši ieraksti, kuriem nav sakņu un jēgas dziļas. Kaut ko mēs šeit atstājam. Citi negācijas, citi delfu virsrakstus, citi kādas prieka ziņas, citi apraksta ikdienu, citi citus, sevi, seksu, neķītrības, sāpes, muļķību, citi atrāda māksliniekus un citādi domājošo pusi sevī. Jā kaut ko mēs te atstājam cibā kā dzīvē. Kaut ko. Īstenībā jau neko svarīgu, mums tikai tā liekas, jo tas ir svarīgs mums pašiem. Aha.

Gribu gulēt apakšveļā vai plika gultā ar savu future lielo mīlestību un dzīves draugu. Tāviņši`

Vakar jau pus8 biju mājās un devos pie draudzenes uz vakūma masāžu kājām. Labi, ka viņa iedeva rumkoliņu, jo citādāk mani kliedzieni būtu krietni skaļāki :D Sāpēja :D Smējos un bļāvu kopā, moku kambaris :D Bet smieklīgi, iešu vēl, gribu izskatīties lieliski. Tas vakūms jau ir dārga padarīšana un ļoti efektīva, un ja šobrīd to var vispār apmeram pa velti darīt, tad vispār tas ir obligāti jāizmanto. Tāds foršs smaids man šorīt, kaut gan lietainas debesis, bet ārā ir pavasaris :)) super. Un man vēl viss ir pagaidām okey ar savu tinderprinci, tā kā lieliski. Tikai pa nakti man nāca murgi virsū, visu nakti murgoju pa Kalvi, pa to veco lovi, kuru grūti no galvas nezinkāpēc dabūt ārā. Sapņoju, ka viņš savu jauno draudzeni ir bildinājis un es esmu ārkārtīgi dusmīga uz viņu par to. Bet nu ko. Nav viņš mans, un ja arī īstenībā bildinātu, ko tad es vispār. Man sava dzīve, savi nākamie boyfriendi un tā. Bet murgos rādās, tas nav īpaši cool, gribētos nomainīt viņu uz kādu citu sapņu ainās.

Jā. Rīt lekcija Zuargusa un cerams arī forš vakars ar Ievulēnu. Un šodien vajadzētu foršu krosiņu. Un tad viss būtu lieliski :)