Vispār skatoties uz visu kas ir, kas bijis, ir prieks, ka dzīvoju šajā laikā, tik daudz kas ir laika gaitā mainīts. Pirms tikai simts gadiem mēnesi varēja dzīvot uz miltu maisu astoņbērnu ģimene, tagad jau visi palikuši tik ekstravaganti un izlepuši, ka pat savus suņus pa vegāniem taisa un baro ar humusu un kinzu. Samērība, tai šeit būtu īstā vieta. Ko es gribu pateikt ar visu šo savārstījumu? Mums jāizglītojas, jābūt gudriem, neesam daudz, bet varam tak būt mazi un viedi, tikai tādam būtu jābūt vismaz vairākumam, ne kā ir tagad. #manupriekšniekuparprezidentu
Varbūt ir vērts uzstādīt sev mērķi kļūt ietekmīgai un tad palīdzēt savai tautai, jo bez ietekmes būs švaki. Protams palīdzība uz valstiska fona no vienas personas ir kā asara jūrā, bet labs darbs ir labs darbs. Ja es būtu maljonāre un man būtu lieki pāris miljoni, (protams ar tiem jau vairs ar neko lielu nevar izdarīt), bet es gribētu ziedot kādu daļu sos bērnu ciemtatiem, tie cilvēki dara grūtu darbu, kā arī varbūt ne pašai izglītībai ziedotu, bet dažkārt labāks solis būtu izveidot izcilu mārketinga projektu, smadzeņu slakošanu, jaunu trendu par to, ka cilvēks ir spējīgs uz ļoti daudz ko, ņem dari, Tev palīdzēs kāds (vids piemēram :D) mācies, esi gudrs, esi kārtīgs pionieris no varianta.
Šorīt manā kāpņu telpā atkal gulēja bomzis. Jauns, bet nu smird pēc velna x 100. Pretīgi.
