Tad bijām ezerā, tad ciemos, tad ar laivām braukt pa upi, tad atkal mazās ballītes, tad uz Skaistkali ar suni pastaigāt un nobeigumā visam svētdien aizgāju uz krosiņu 20.30 vakarā, kad gaisa tempertūra bija 28 grādi... 3,5 km tikai pievarēju un visu vakaru biju sarkanā krāsā un turpmākās 3 h turpināju svīst. Baigi grūti šajā karstajā laikā tomēr...
Biju baigo domu izdomājusi, nezinu vai ir reāli. Man atnāca atklāsme, ka gribu būt kā The Rock un celties no rītiem 3.50, aiziet uz krosiņu, kamēr ir samērā vēss, aizskriet nopeldēties, tad nomazgāties mājās, izmazgāt matus, paēst brokastis un 6.30 doties uz darbu. Izklausās jau forši, bet tas būtu vairāk "expextation" vs "reality", kad nevarēšu tik anormāli agri piecelties, tad man paraus sliktu dūšu skrienot, jo es tukšā dūšā neesmu nekāda baigā skrējēja, tad man mīzīs iet peldēties, jo gan jau tādā stundā tikai bomži kkur apkārt tusē un iespēja man būs sastapt kkādu alkānus un narikus un es pēc krosa visu klemmīgi darīšu, nomazgāšanos nočakarēšu, brokstis tās būtu ok, bet tad es aizbraukšu uz darbu 8 un gan jau būšu izpumpējusies un neko vispār negribēšu darīt :D un tad mājās tikai 20.00, baigi garā diena sanāks. Varu derēt, ka tā arī saākumā būs, bet pie visa var pierast, tikai ne pie tās agrās celšanās. Man jau 5.20 ir nereāli piecelties, kur nu vēl 4.00. Bet kas nemēģina, tas nemaz nezin kā ir. Tā kā tāda atklāsme man ir atnākusi, varbūt būs jāizmēģina. Tikai jāsaņemas. #grūtijautoiedomāties
MuSic: |
Prāta vētra - Dārznieks |