Nē, tas nav jāuztver tā, tā ir nomierināšanās frāze, kuru es laikam sāku pie sevis atkārtot kaut kad sākumskolā vai pamatskolā, kad bija jāskaita dzejoļi klases priekšā - situācija, kuru iedomājoties vien visu ķermeni pārņem kauna sajūta. Bet patiesībā jau nevienu nesatrauc tas, kā tu tur mokies un cik šausmīgi tu izgāzies, jo visu prāti ir nodarbināti ar satraukšanos par sevi.
Par pašu mūzikas likšanu es esmu pārsteidzoši pārliecināta, vienkārši.. man ir grūti publiski rakstīt (pilnā nopietnībā) 'nāciet paklausīties visforšāko ever mūziciņu, es esmu tik awesomeeee :*', bet lieta tāda, ka to rakstīt ir normāli (protams, normālos vārdos) un vajadzīgi (to laikam sauc par reklāmu, vai ko tamlīdzīgu).
Es zinu, ka tev nav vienalga un ka tu nāktu, ja nebūtu aizņemta. Viss kārtībā.

(Reply to this) (Parent)