|
|
|
Marts 26., 2010
09:16
Aizgāju gulēt dusmīga. Uz sevi un par sīkumiem, bet reizēm ir tā, ka tu nevari apvaldīties un pat bez normāla pamata sākas dūrīšu krampēšana un vēlme kaut ko mest. Un tieši vakar vēl nodomāju, cik pretīga sajūta (un pretīgākais ir tas, ka tu pat īsti nevari saprast, vai tu nevari vai arī vienkārši negribi nomierināties, jo dusmu iemesls ir smieklīgs un noteikti ne gana liels, lai normāls cilvēks sevi brīvprātīgi mocītu) un cik savādi, ka dažpadsmitgadībā visas negatīvās emocijas šķita.. baudāmas, lai cik slimi tas tagad neizklausītos. Un, protams, visu šo nakti mana pārstāve sapņu valstībā bija dusmīga, kauslīga, vienkārši uzvilkta un neapmierināta. Izcili!
|
20:25
visu laiku ir tā 'kaut kas ir nepareizi' sajūta. jau kādu nedēļu. kā zem kaut kāda negatīva starojuma. tāds nemiers un šķebīgums.
bet tas visdrīzāk lielo lēmumu un tiem līdzi nākošo šaubu dēļ. un laikam jau pie vainas ir arī tā mazā nespējiņa samierināties, ka nesanāks gluži tik ideāli, kā bija plānots. lai gan it kā jau viss mani apmierina. viss, izņemot sajūtu.
Garastāvoklis:: augstsprieguma līnija
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |