| |
[Jul. 3rd, 2014|12:00 am] |
bailes būt vienai. vēl aizvien tās savādās bailes palikt vienai.
un es nespēju atvērt tās durvis un iziet. ne te manas mājas, ne te mans siltums.
noraudājos zaļa, lasot literatūru ekselī par to, kā es drīkstēšu sabojāt savu vasaru. "es gaidīju savu vasaru deviņus mēnešus, neļaušu nevienam man viņu atņemt"- saku. viņš saka, ka es drīz kaut ko citu varēšot gaidīt deviņus mēnešus. un nudien uzsit asinis.
"bļaģ, ja manī būs tavs bērns, es viņu ar neasu karoti izskrāpēšu." naids balsī, no kurienes balsī tāds naids?
sajūtos jukusi tai brīdī. taustoties pēc kādas vietas, kuru ievainot, kāda velna pēc? "queen of the abnormal", tā mani kādā sarunā nosauc k. šķiet, ka nē. vispār man šķiet, ka plānais saprāta ledus mani nes, vēl aizvien nes. bet tā jau laikam visiem trakajiem liekas.
audzēt biezu biezu ādu. pavisam drīz man noderēs bieza bieza bieza āda.
es šovakar vairs nemaz neraudāšu, nē, nē, nē. |
|
|