| |
[Dec. 6th, 2012|01:27 am] |
tētim šodien bija noskaņojums runāties par nāvi. ne tā sliktā nozīmē. pirmoreiz dzirdēju, ka kādam riebjas reinkarnācijas ideja: "nu negribu iet tiem visiem sūdiem vēlreiz cauri," viņš saka.
viņš saka, ka jau zinājis, ka tā būs. nu da, protams. kurš ta nav zinājis.
"labāk nevajag ņemties ar tām mīlestībām," tētis spriež. smaidu. ar haida kungu vakar runāju, un atzinu tiešām savu stulbumu. ka šitā sev visu grābjošā, egoistiskā mīlestība tiešām ir kaut kāds fufelis, un tad vēl tik ļoti sevi gribas pataisīt par upuri. bija taču tik drausmīgi labi. nē. ņau, ņau, dod man vēl, dod man sevi visu. pfff. tējas rītos, vilnas zeķes vakaros, viss tas foršais maigums. bija taču tik forši. nedroši- varbūt. bet kādas mums tiesības prasīt garantijas no citiem cilvēkiem? paši no sevis nevaram, tad prasam otram.
ai, un tad skatos 30 rock, un šausmīgi smejos. viņi tur tūlīt precēsies, tas nemaz nav romantiski, tas ir briesmīgi mīļi. engagement top gun style un tā. man ir mazliet skumji smiekli. skumjas acis. un droši vien traumēta humora izjūta. bet 30 rock tiešām ir smieklīgs. bēbīšsolīšiem, bēbīšsolīšiem, vai ne? |
|
|
| |
[Dec. 6th, 2012|02:00 am] |
kopš es te esmu, man liekas, ja būtu karsta duša, būtu vieglāk. bet kaut kas ir nočakarējies sistēmā, un, ieejot dušā, pirmās desmit sekundes tek silts, bet pēc tam jau remdens, gandrīz auksts ūdens. stāvu, kā tāda duma, purinu dušas šļauku, un kliedzu: nu lūdzu, lūdzu, tik daudz taču es esmu pelnījusi!!!
nekas, protams, nenotiek, dreboša un slapja izkāpju ārā, saritinos segā un turpinu drebēt.
laimei vajag tikai un vienīgi siltumu. |
|
|
| |
[Dec. 6th, 2012|04:41 pm] |
|
gribēju aizbraukt uz tenkām, bet nu jau ir traki vēls. varbūt kādu tenku āfterpārtiju tad. meitene ar salauztu sirdi un milzīgu backpack'u, katra dīvaiņa sapnis. |
|
|