|
Sep. 8th, 2014|04:01 pm |
tu gribēji viņu pasargāt no pasaules
un turēji savās stiprajās rokās
reizēm ievainotās
reizēm pūžņojošās
reizēm pat lauztās
un šovakar viņa raud spilvenā
un tu nevari viņai to piedot
tu gribēji viņu pasargāt
jo meitenēm nepiedien
uzmest lāpstas plecos
un aiziet meklēt laimes
meitenēm jāgaida mājās
rātnām un skaistām
meitenēm jātvīkst klēpim
pēc apaļiem ķipariem
pēc kautrīgiem glāstiem
un šovakar viņa iekožas spilvenā
pilna mute dūnu
kā zvērēns viņa plosa audumu
kā zvērēns viņa saplosa tevi
un tavas turēt sen novārgušās rokas
kusli bet apņēmīgi
sitas pret viņas
vaigiem un krūtīm un spītu un naidu
un tu zini tikai to, ka nekad
nespēsi paskaidrot
savam nedzimušajam bērnam
tik skumju pasaku beigas |
|