sieviete's Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Monday, June 16th, 2003
| Time |
Event |
| 10:44a |
...pašsuģestija...
...jau kopš pusdeviņiem vārtos pa gultu un cenšos sev iestāstīt, ka rīts ir lielisks, spirgts, uzmundrinošs, jaunas skaistas nedēļas sološs...tas ir piesātināts ar čukstiem...tam ir vasaras smarža, putnu dziesmas dzidrums, rīta rasas svaigums...gavno tas viss...
...jau no astoņiem, kautko stāvu virs manis zāģē kaimiņš - sajūta, ka tiek nokārtoti rēķini ar mēbelēm...
...nevaru saprast, kas audzinātājām tik agri liek bērnus dzīt ārā no grupiņas svaigā gaisā...nu vismaz neļautu tik skaļi bļaustīties...
...un arī vārnas kautko pie miskastēm nevar sadalīt...
ok...nav nemaz tik traki - diena jau gandrīz pusē, un tā ir jānodzīvo, lai arī kādu to Dieviņš nebūtu devis...
...kājas vakar noplūktas lieliski, ģīmis arī vietā...varētu tikai kādu nolīgt, kas nedēļas garumā man stāvētu blakus un ļautu ēst tikai augļus un dārzeņus mērenās devās...ech, tie kilogrami! | | 10:55a |
...kāda erotiskā fantāzija mani nogalinās...
...no kurienes tā man uzradusies,nezinu...bet liekas vēlme to īstenot, mani novedīs izmisumā... | | 1:48p |
...lamājos pie sevis...
...jau kuro pirmdienu piefiksēju, ka vīriešiem šīs dienas ir kritiskās...nu, apmēram kā mēnšreizes... pie auto stūres drīkstētu laist tikai reto...kāpēc šais dienās viņi brauc tik slikti, tikai minu - varbūt paģiras, varbūt stress pirms jaunas nedēļas, iespējams jebkas...
...braucu un redzu atpakaļskata spogulī aizdomīgi tuvu sarkanu nissanu...kur nu - tā šoferi redzu tikai es, ne jau viņš mani...enerģiski žesti, kautko meklē uz blakussēdekļa, mobilais pie auss...sarkanā gaisma luksaforā...bremzes...Ir!!!...neliels belziens manam autiņam no aizmugurpuses...
...ar fūrijas cienīgu grāciju izlidoju no sava autiņa, un minūtes laikā novadīju krāšņiem epitetiem un salīdzinājumiem bagātu runu, kas laikam gan vairāk tai brīdī līdzinājās kādas indiāņu cilts vadoņa kaujas saucieniem uz kara takas...
...īstenībā mašīnas palika veselas! Lai arī vīrietis, viņš tomēr bija mācējis atsisties pret manu mašīnu uzmanīgi , un neko nesabojājot ...
... un manām modrajām acīm nepagāja secen, cik viņam bija vienreizēji veidots dibens...nav daudz vīriešu, kuri varētu lepoties ar šādiem dotumiem...to varētu glāstīt, paretam iecērtot nadziņus un ļaujot pirkstiem izjust muskuļu spēli...to varētu skūpstīt, ļaujot mēlei nekaunīgu rotaļu...
...vienreiz dzīvē...atkārtot es to negribētu...šādi vīrieši atstāj rētas... |
|