Thursday, September 17th, 2009

Time	Event
10:33a	Āzijas dārgumi. Food Box. Katru reizi, pēc Vācijas apmeklējuma man iestājas tādas ilgas pēc kvalitatīva, garda, bet visai lēta kebaba, kādu baudīju tur, ka pat raudāt gribas. Nu un raudu es caurām dienām un vakariem, tikai uz vēlu nakti asaras rimstas. Šodien rakstīšu par kebabiem. FOOD BOX. Pēc latviešu kebabotavu dažiem apmeklējumiem, nozvērējos, ka tur vairs nesperšu ne kāju, ne roku. Godīgi sakot, pat i rakstīt par šiem plastikāta kebabiem negribas. Tad nu pēkšņi padzirdēju par autentisku kebabu vietu, kas deva kādu cerību bez pūlēm atsvaidzināt Vācijas nacionālo kebabu garšu. Ēstuve „Food Box” atrodas Dzirnavu ielā 31, iepretīm Enriko pulkstenim. Vieta laba, lai gan neizskatās ka tur kas labs dabūnams. Iegāju, ieraudzīju austrumizcelsmes vīrieti pie letes un tūdaļ pārņēma siltas jūtas – savējie! Pasūtīju kebabu un pupiņu bumbas. Neesmu nekad garšojis tās pupiņu bumbas un nezinu, kādām tām jābūt, bet nu teikšu atklāti – peeee! Pirms ķertos pie kebaba, izdzēsu visus iepriekšējos emociju failus (ar paplašinājumiem .em, .emo vai .emc) savā galvā un ar tīru, bez visādiem aprioriem, apziņu pielikos pie garduma. A vot gardums lika vilties, uj kā vilties! Pita bija tāda pārāk kraukšķīga, ļoti sausa un negaršīga, gaļa (giross laikam) bija ļoti pārsausināta, pārkarsēta, trekna kā nieres, kuras visu vīkendu pavadīja tauku baseinā un arī negaršoja pēc nekā! Nu tagad iedomājieties kā jūtas cilvēks, kura gaisa pilis ir vienā acumirklī sagrautas. Un pat nepieminiet nekādu Fēniksu - te tāda opcija nepastāvēja, otru reizi, apmeklējot šo vietu, saņēmu to pašu. Raudāju visu nakti. Analīze. Nesaprotu, kur ir problēma - vai nu tādēļ, ka pie gatavošanas ir latviešu rokas pielavījušās, vai var būt darba dienas beigās viss pakaltis un maz apmeklētāju bijis? Var būt tie vācu kebabi visi tādi nepareizi un austrumi pieticīgi ēd tādus negaršīgus, toties autentiskus izstrādājumus un lepojas ar to? – Nedomāju viss! Eh, žēl gan. Bet nu būšu godīgs savos vērtējumos un likšu to ko šī iestāde ir pelnījusi. Jāpiebilst, ka aiziešu tur vēlreiz un mēģināšu izbaudīt ko citu, tad pielikšu komentāru. Novērtējiet manu dāsnumu – dodu šai vietai vēl vienu iespēju. P.S. Esmu vēlreiz iegriezies šajā ēstuvē. Kebabs ar gaļu uz to brīdi nebija pieejams, toties dabūju ar falafel veģetāro. Ļoti garšīgi un maizīte bija normāla. Es nemainīšu savu iepriekš posteto tekstu, tikai piepildīšu, ka pagaidām vēl gatavs uz turieni nākt un ja laika gaitā domas par šo iestādi mainīsies, tad noteikti labošu atzīmes te pat. Priecīgu kebabošanu! Atrašanās vieta: 8 Interjers: 9 Ēdienkvalitāte un izvēle: 7 Atmosfēra: 8 Personāla attieksme: 10 Cenu saprātīgums: 8 (7 Comments | Comment on this)
11:23a	Mūsmāju izvirdumi. Kapteiņa Enriko pulkstenis. Nu pienācis laiks „Enriko pulkstenim” Antonijas ielā 13. Šis krogs jau visuviet ir pamatīgi apdziedāts, tomēr nedrīkstu neielikt savu artavu vistautas vērtējumā. KAPTEIŅA ENRIKO PULKSTENIS. Nezinu, kā foreigneri izrunā kroga nosaukumu, vismaz es to mēģināju iemācīties no galvas veselus 2 mēnešus. Man ļoti patīk vieta, kurā lokalizējas „pulkstenis” – Dzirnavu un Antonijas ielu stūris ir visai stratēģisks, jo tepat ir liela viesnīca, garām brauc ārzemnieki un citi objekti. Ar lieliem logiem, bez visādiem aizkariem un citiem vizuālajiem piemēslotājiem, šī vieta ar savu brīvu un vienkāršu ienterjeru kaut kā čukstus (klusi no arpuses, tomēr daudz skaļāk iekšpusē) uzrunā. Es īsti nevarēju saprast, ko tā čukst, bet katru reizi, ejot garām, saprotu, ka gribu te pakavēties. Ēdieni garšīgi un par normālām cenām, to pašu teikšu par dzērieniem, tikai alus izvēle mani īpaši nesajūsmina – gribas kādu kvalitatīvu beļģu alu arī ārpus „Cafe bon Vivant” un „No problems” nobaudīt! Derētu padomāt par to, manuprāt. Jāpiebilst, ka vienmēr esmu ar sajūsmu raudzījies uz vietām ar terasēm un ja vēl tajā terasē ir mīkstās mēbeles, tad nu zvilnējot un baudot alhoholu un visādus garšīgumus, var zaudēt samaņu un pamosties tikai pirmajā septembrī, kad sīkie ar gladiolām izstieptajās rokās iet uz skolu. Es pat iedomājos, ka esmu sapērts ar tām tumši sarkanajām, līdz pamostos un pasūtu nākamo dzērienu. Visām šejienes viesmīlēm gan draud krunkas pie lūpu kaktiņiem, jo tā nepartrauktā smaidīšana var būt graujoša sejas ādai. Bet nu labi, tas ir patīkami un labvēlība ir patīkama un sīku problēmu (nav pēkšņi kāds dzēriens vai ēdiens, kas ir ēdienkartē) apmeklētajam izdevīgā veidā atrisināšana arī ir vienkārši super! Patīkami ir arī tas, ka bieži te var sastapt saimnieku ar visu savu ģimeni, kuram, acīmredzami nav vienalga, kas te notiek. Tas arī daudz par ko liecina. Neaprobežojas arī ar dažādiem pasākumiem, kas ik pa brīdim rod šeit vietu. Links: http://www.enrikopulkstenis.lv/ Atrašanās vieta: 10 Interjers: 10 Ēdienkvalitāte un izvēle: 9 Atmosfēra: 10 Personāla attieksme: 10 Cenu saprātīgums: 10 (Comment on this)
12:43p	Mūsmāju izvirdumi. A.L.L. Cappuccino. Manas šodienas baudas pabeigšu ar kafejnīcu „A.L.L. Cappuccino” Vīlandes ielā 13. A.L.L. CAPPUCCINO. Nesaprotu, kur tie tik daudz „A“ burtus nosaukumam ir ņēmuši, jo alfabētā ir taču tikai viens „A“ burtiņš... Sāku viesoties tajā pēc draugu ieteikumiem, kas bija visai vilinoši. Tā arī bija – klusa jo klusa vieta Vīlandes un Vidus ielu stūra mājā. Mašīnu ļoti maz, apkārt miers, tīrība un klusums – tada, lūk, apkārtne šajos krajos. Tik kāds vietējais kaķis paskrien garām. Savukārt, iekšā gaumīga mūzika, mīkstas mēbeles un silti. Mēs, ka rūdītie terašu ļaudis, okupējām ērtus krēslus pie maziem stikla galdiņiem ārpusē. Ir vēl dīvāniņš pagalmā, bet tā atmosfēra tur neuzrunā – paliekam tepat ielas malā. Apkalpošana ātra un kvalitatīva. Liela visādu kafiju un garšīgu kūku izvēle. Kur nu bez alkohola! Paņēmu 8cl Jägermeister ar apelsīnu sulu un uz priekšu. Sāka gribēties skaļi dziedāt, gluži kā šajā burvīgajā multenē ar vilku sagadījās: http://www.youtube.com/watch?v=5au6UbfzXjQ , bet nedrošība par savām vokālajām spējām lika piebremzēt emocijas... Daudz te nav ko banalitātēs izplūst (Mijas mīļākais teiciens) – vieta laba, klusa un uz mierīgām sarunām pie kafijas tases rosinoša, bet ja esi steigā, tad ir arī parūpēts par iespēju paņemt kafiju līdzi nešanai. Jā, ir vēl tāda pati vieta Antonijas ielā pie „Lidojošās vardes“ un tur arī nav ne vainas, neskatoties uz to, ka sanāca pārpratums ar viesmīli – sēdējām kadas 25 minūtes un neviens i netaisījās mūs apkalpot. Kā izrādās, viesmīle „domāja, ka......“ Īsāk sakot, tāda taisnošanās vien sanāca, bet nu pēc tam ātri vien dabūjām, ko gribējām! Rezjumē tāds: iesaku! Šoreiz vertēšu tikai Vīlandes ielas kafejnīcu. Nāciet un baudiet! Atrašanās vieta: 10 Interjers: 10 Ēdienkvalitāte un izvēle: 9 Atmosfēra: 9 Personāla attieksme: 10 Cenu saprātīgums: 9 (Comment on this)

<< Previous Day

2009/09/17 [Calendar]

Next Day >>