Eksāmenu laiks un jūtos izolēta no pasaules, bet piefiksēšu pati sev: 15/jan/09 BBC un Apollo.lv.

Visvairāk man kremt tas, ka skolotājs aicināja uz marimbas koncertu šovakar, bet es nepaguvu ierasties.

Pielipt pie monitōra ekrāna, rakstot motivācijas vēstules un CV papildinājumus. Jā jā, man patīk!

Tik ļoti vajadzīgas pusnakts pastaigas. Ķivuļu ielas ziedošo ceriņu, vēja un vējazvanu harmonijas, kaimiņu pieklusināto sarunu un adrenalīta apjausmas noskaņa. Melnas papēžkurpes blakus un kivi auglis, siltā, violetā lakatā satinusies. Vien pāris minūtes. Āgenskalna pusnakts burvība.

Man patīk sabiedriskais transports. Tā ir vieta, kur iepazīt cilvēkus. Ir gadījies iepazīties ar cilvēku, kas pamanījis kopsakarības autobusu atiešanas laikos un darba laika beigās, tas ir, mana darba un viņa darba laika beigu kopsakarības, un izmantojis to kā iemeslu sarunas uzsākšanai. Ir gadījies uzsmaidīt blakus lēni kustošā trolejbusa sēdošiem smaidošiem un izteiksmīgi žestikulāriem jauniešiem, kas centušies notvert skatienu un smaidu sastrēgumu laikā. Un šonakt manam autobusam blakus braucošā auto jaunieši piecas minūtes ar skaļiem vārdiem un izteiksmīgiem žestiem centās pārliecināt mani izkāpt no braucamrīka un pievienoties viņiem. Pie tam tie bija tīri skaisti jaunieši. Tā lūk izklaidējas cilvēki sabiedriskajā transportā sastrēgumu laikā. Par privāto auto izklaidēm sastrēgumu laikos Rīgas ielās īsti daudz nezinu, esmu dzirdējusi vien nostāstus, kā dažādi cilvēki piekopj savas aktierprasmes, izklidējot citus, citi veic manikīru, lasa avīzes vai ēd pusdienas. Tā lūk.