| smaržu sajūta |
[16 Mar 2006|12:06am] |
šīs dienas ap pulkstens pieciem sešiem debesis izskatījās kā vasaras saulriets, tas patiesi bija saulriets un tās patiesi bija debesis.
plakstiņi vērās ciet un negribējās laizt tevi vaļā, bet jāspēj dalīt jūtas tā, lai daļas vērtība atbilstu veselumam un nemazinātos sadales rezultātā.
galējību jūtas tomēr visskaistākās, kad apņēmos just no sirds, karsti un remdenību atmest.
atpakaļgaitas filmā gulšņāšanas pozas dēļ redzēju tevi vien, kas interesē mani daudz vairāk par pasauļu kariem.
bet tās nākamās dienas man brīvdienas. man kabatā pavasaris.
un pumpuru saldās smaržas gaidās tagadībā lāstekās mirdz saule no iekšpuses. dzīve šodien.
|
|