| [ |
mood |
| |
beidzot siltumā! |
] |
Šodien bija savdabīgs piedzīvojums - pēc mēģa (apm 18 30, jo Agņa tētis mājās atbrauca daudz agrāk, nekā parasti un bija jābeidz ļoti ātri) braucu mājās un bija jāaiziet uz olimpiju nopirkt dažas lietas. Tikai viena lieta - ārā bija reāls putenis - vējš mani pūta projām uz visām pusēm, mani mati un viss apģērbs bija noklāts ar diezgan biezu balta sniega kārtu (jutos kā ilgi nelietota, apsnigusi mašīna) un sniegs pūta man no visām pusēm - vislabākais bija, kad sniegs sniga tieši sejā un ēs centos kustēties olimpijas virzienā, taču nekā tālāk par savām apsnigušajām kājām un šalli es neredzēju, viss priekšā bija tikai balts sniegputenis. Pie tam arī ceļa nebija, viss bija tikai sniega kupenas, pa kurām man bija jābrien, jo sniegs sniga tik daudz un ātrii, ka bija neiespējami notīrīt ceļu. Visu ceļu kaut kā gāzelēdamās un klupdama gāju (ja to varētu saukt par iešanu, lai gan drīzāk tā bija vienkārši virzīšanās uz priekšu), neredzot, kur es eju, 1 cm noklāta ar baltu sniegu, seja vienkārši sāpēja no sala un bija slapja, kājas arī slapjas un nosalušas. Kaut kādā mistiskā veidā es tomēr nokļuvu olimpijā. Izskatījos savdabīgi un man atkal izdevās iekulties interesantā situācijā. Šodien visu dienu bija tikai jāskrien kaut kur, kaut kas jādara, tā ka nebiju nemaz paguvusi nekā paēst, tāpēc nopirku ļoti 'veselīgu' ēdienu. Tāda es arī sēdēju olimpijā uz soliņa - ar nosalušu, sārtu seju, slapjām, apsnigušām drēbēm, nosalušām kājām, vientulībā tiesājot narvesenā pirkto hotdogu ar vīnes desiņu, gurķu salātiem un sinepēm. Protams, tas izskatījās visai savdabīgi. Nu kā jau es ... :)
|