|
17. Jul 2015|20:15 |
|
Kopš pagājušajā gadā augusta es pārstāju lietot kafiju. Šāds lēmums notika uzreiz pēc tam, kad pēc seksa es sadzēries kafiju piedzīvoju ļoti nepatīkamus vestibulārā aparāta traucējumus, tos pavadīja spilgta panikas lēkme ar sirdsklauvēm. Pie māsiņas noskaidroju, ka pārāk maz guļu un pārāk daudz dzeru kafiju (dienā izdzēru vidēji divus komats piecus litrus ar kafiju). Lēmums pārtraukt dzert kafiju bija zibenīgs un es pārgāju uz nomierinošajām lauku tējām. Protams, ka miegs sākumā nāca nenormāli, tāpēc es vienkārši sāku iet laicīgāk gulēt. Kā zināms cilvēkam bez kafijas ir jāguļ vidēji par divām līdz trīs stundām ilgāk nekā cilvēkam ar kafiju. Un runājot par kafijas dzērājiem, es tagad uz viņiem skatos nedaudz citādi. Kā uz vilciena pasažieriem, kuri nopirkuši biļeti vienā virzienā. Virzienā uz elli. Tas ir citāts no vienas alkoholiķu grāmatas, kuru šodien šķirstīju, bet tā arī nenopirku. Manuprāt diezgan izdevies citāts. |
|