|
|
||
|
8-16, bet vēljoprojām tik tumšs kā vasaras naktī. baidos. pastāv emocionāla saite. cik daudz tas ir? |
||
|
|
|
||||
| brīdī, kad visvairāk vēlos būt mīļā cilvēka apskāvienos, ir jādodas prom. kā lai nepārdzīvo? | ||||
|
|
|
||||
| vēlos, lai tas nebeigots. dievinu to spēku, kas tevi mudināja mani nepadoties un iedrošināja. patīkams nogurums un sāpošas kājas. dejot neesot jāmāk. varbūt, jo gribās tikai turpināt.. | ||||
|
|
|
||||
| skriet pa dzīvi. skrienot aizķeries aiz gulošajiem, piecelties un saņemties, lai skrietu tālāk. kā pa zalu pļavu. bezrūpīgi kā bērns. | ||||
|
|
|
||||
| "tad jau tu nemaz tik piedzērusies neesi?" - es nespēju būt tik piedzērusies, lai nezinātu, ka dievinu tavus apskāvienus un skūpstus. un ir tik sasodīti jautri to darīt paslepus, kamēr vienīgais šķērslis acu skatam ir mugura, kas var pagriezties jebkurā mirklī. | ||||
|
|
|
||||
|
aizliegšana mazā mērā spēj nozīmēt arī izaicinājumu. lai cik dīvaini arī nešķistu - jūtu tavus pieskārienus pat tagat, kad tevis nav blakus. tik daudz man dots, bet es ar aizdomu pilnām acīm nespēju noticēt laimei. izjautāju tevi, un man palika vieglāk. vienu mirkli jau biju gatava pateikt, bet nepateicu, jo vārdi izzuda un vārdi nāca tādi, ka sajūtas aizgāja. un tu vienalga nespēj iedomāties, cik labi tu izskatījies (kādas sajūtas tas raisīja), kad ... |
||||
|
|
|
||||
| =) bija ļauni (pārāk ..) parādīties durvīs ar atvērtu kreklu un pusslapjiem matiem. | ||||
|
|
|
||||
|
pārspīlēta apvainošanās. arī šī ignorēšana skolā bojā nervus. man ļoti, ļoti gribas tikt samīļotai no Tavas puses! un ir tik sasodīti grūti izvairīties no satikšanās ar kādu, ja nedrīksti teikt, ka tev nav laika! |
||||
|
|
|
||||
| nu, ilgi nebija TIK nopietni strādāts pie mājasdarba. sekmīgu vajag tomēr! | ||||
|
|
|
||||
|
man sāk pietrūkt tavu pieskārienu pat tad, kad esi man blakus. vai tas spēj stiprināt jūtas? ir lietas, kas satrauc. es nezinu vai vēlos Tevi tā apgrūtināt. |
||||
|
|
|
||||
| ir tik grūti just, bet neizrādīt ko jūti, jo nedrīkst rādīt. pateicu tev, ka man ir piekasīšanās sajūta. reizēm tiešām tā arī jūtos - tā itkā to vēlos tikai es. un atkal ir domu pilnais vakars. | ||||
|
|
|
||||
| ir viens cilvēciņš, dēļ kura pašlaik dzīvoju. neko citu skaistu es nemaz nesaskatu. to nedrīkstēju stāstīt, tāpēc varbūt izklausījās, ka man ir garlaicīgi. viņa. pilnīgi nav nekādas liecības par to, ka viss jau vienreiz ir beidzies. taču, ak jel, cik bieži gribās ieminēties tev par viņu, bet zinu, ka nevar. turos. tā gribētos kaut ieminēties: "lidoju". tā gribētos pateikt: "zini? tomēr mans!" kaut arī nesūdzos nemaz par uzjautrinošo sajūtu, kas mani piemeklē, atceroties to situāciju pie klases, kad tu pateici patiesību, bet noliedzi, jo neko nezini. ziemassvētkos saņemšu dāvanā sudoku. būtībā es varu pieprasīt arī kko no cilvēka, kas man iemeta ar cigareti. un Tu vēl teici, ka nepīpēšot! - paga, bet kā tad balkons? man tur ļoti patīk pabūt kopā ar tevi. | ||||
|
|
|
||||
|
pēkšņi palika skumīgi.. smaida nogurums? PAgātne tomēr iekrampējusies bikšu starā velkās līdzi pa asfaltu. laikam vairāk jāpavazājas pa dzīvi, lai Viņa norīvējās nost. gulēt/mācīties? tur, Vecrīgā, tu ieminējies: "esmu iemīlējies!" tagad es sev pārmetu, ka tā pajokoju. cilvēkiem tāpat jau ir grūti pateikt šos vārdus un zinu, ka varu negaidīt tuvākajā laikā vēlreiz tādu otra cilvēka drosmes pilnu saņemšanos. |
||||
|
|
|
||||||
| biju pārsteigta, cik objektīvi varu dot draudzenei(?) padomu. lai cik arī dusmīga un nepiedodoša es esmu, tomēr negribu, lai tu sagādā sev jaunus pārdzīvojumus. | ||||||
|
|
|
||||
| sapratu, ka nedaudz baidos no visa tā, kas vēl tikai būs jāpiedzīvo. ..pašlaik - šos mirkļus es dievinu. negribās tevi pazaudēt un šaubos, ka kādreiz spēšu tevi atlaist. tik ļoti negribās atlaist rokas. | ||||
|
|
|
||||
|
es viņus ienīstu par to, kādā veidā viņi cenšās uzzināt to no manis. es zinu, ka tas, ka es nespēju vēl tikt pāri viņu attieksmei, varētu sagādāt tev domas par to, ka es tevi atgrūžu. aizmirsti par tādu domu. uzzināju, ka ir cilvēki, kas saka, ka viss ir ok (jo stāstīju savas dzīves problēmas), bet patiesībā uzskata, ka pārspīlēju. nodevējs - nevienam nav jāzin, ka es dzeru tik daudz. paturi pie sevis, lūdzu. *un Tu - lūdzu, piezvani man. **viņa man atvainojās. nezinu, .. |
||||
|
|
|
||||||
|
labākā draudzene šodien kļuva par svešinieku. es neturu ļaunu prātu uz šo cilvēku, bet nevaru apgalvot, ka tas būtu abpusēji. neturi nevienu pie sevis ar varu! šīs attiecības vairs nespēja būt balstītas uz uzticēšanos, jo atkārtota nodevība iemāca vairs tev neuzticēties. atgādinājums: NELASĪŠU vairs, vari neuztraukties par to. tas nozīmētu man domāt liekas domas, justies vainīgai(?), labi apzinoties, ka nekas jau vairs nav glābjams. šis, iespējams, bija prātīgākais lēmums. laigan, mana atbilde - nē - bija atbilde uz pavisam citu jautājumu. tu viennozīmīgi pieņēmi lēmumu arī manā vietā. pusotru nedēļu atpakaļ izskatījās tik jauks cilvēks, bet nē.. -tur bij tavs. kāds vispār tavs?... -.. [ja vien tu zinātu, ka patiešām mans]. |
||||||
|
|
|
||||||
|
paldies par svecītēm. paldies par emocijām. vēl nesen es raudāju, jo izjutu nodevību pret sevi. vairs asaru nav. dzīve kādu mīļu cilvēku man atņēma, bet iedeva vietā vēl mīļāku. dzīvē nekas negribēja mainīties līdz nesāku likt cilvēkiem cienīt mani. |
||||||
|
|
|
||||
|
vairāki cilvēki jau agrāk ieminējušies, ka viņiem esot grūti izteikt šos trīs vārdus. es varbūt pārspīlēju, bet tik patiesas simpātijas piedzīvoju pirmoreiz mūžā. es uzskatu, ka viss ir atkarīgs no tā, cik ļoti tu esi pieķēries šim cilvēkam. patīkamas lietas dalīt ar patīkamu cilvēku nav grūti, ja vien jums ir abpusējas jūtas. ..bet tu mani moki, jo atstāji neziņā. cik gan var būt godīgs cilvēks? - pateiks, ka neuzspiež, jo tas nav mans lēmums, bet patiesībā ir viena atbilde, ko gaidu. tikai viena. |
||||
|
|
|
||||
|
kāpēc ir tik viegli pieķerties kādam, kam, šķiet, neesi vajadzīgs? un ko šie pieskārieni nozīmē TEV? (p.s. man bija nepieciešamas divas dienas, lai saprastu, ka aptuveni tikpat daudz, cik man.) |
||||
|
|
|
||||||||
|
tā smarža, zemapziņas gribasspēka izraisīta, tiek atsaukta atmiņā. bet cilvēki(es) nudien ir jocīgi - slēps līdz pēdējam, lai nejustos muļķīgi. muļķīgi citu acīs par to, ka jūt, ka viņiem ir sirds, ka viņi ir kas vairāk nekā akmens stāvs. pieķeršanās, spēcīga pieķeršanās. un vārdi šķiet tikai tukši vārdi. tikpat tukši kā sapņi. un cik gan žēl, ka nezinu kā ir. uzmācība? |
||||||||
|
|
|
||||
| darīt muļķības? nē?.. bet ja nu tā man būtu vieglāk, tad arī nē? gribās. pie velna, jā taču. | ||||
|
|
|
||||
|
..salikt to visu kopā? tu(1) vēl daudz ko nezini, bet būt daudz vieglāk ,ja zinātu. bet tev(2) es negribēju atklāt šo nepiedodamo klasesbiedru. nu vismaz kāds zin - zin, kas notiek. vai maz tā vajadzēja? kad jums saka - nedot, tad labāk nevajag atļaut. kāpēc jūs vienmēr domājat, ka tās ir meiteņu ambīcijas? nu lūk - tāpēc bija tā, kā bija. tik labi cilvēki īstenībā. par daudz labi. mani īstenībā vajadzētu sodīt par tādu rīcību. |
||||
|
|
|
||||
|
*11. novembris. šogad piepildīju pagājušā gada solījumu, aiziet nolikt svecītes. tik skaisti un patriotiski! *18. novembris. skumjā. nolēmu izraudāties. saskatu tik lielu līdzību ar cilvēku, kurš vienmēr gaida, kad visu pienesīs uz paplātes. neieminējos pat cilvēkam. pēctam nožēloju, ka neaizbraucu. apsolos nākošgad braukt uz parādi, neizlaižot salūtu. *piektdiena. beidzot - aizmirsos! *29. novembris. samita brīvdienas. uzstādīju personīgos cūkas rekordus. mājas, mājas, mājas. sapratu, cik tomēr cilvēki ir 'lieli un vareni'. vienmēr kādu noliek no galvas līdz kājām, lai uzlabotu savu pašapziņu. atņem kādam prieku, lai paņemtu sev. bet man bija prieks kaut 'tik virpusēji', bet tomēr - parunāt ar Tevi. vajag sulu. |
||||
|
|
|
||||
|
cilvēki ir akli. bet es viņiem piedodu, jo zinu, ka pati esmu aklākais radījums no visiem. bet es apzinos visas iespējas, taču cenšos ignorēt sev nepatīkamās. apzinātais aklums, ja to tā varētu saukt. tu mani redzi, bet vai tu mani pamani? |
||||
|
|
|
||||
|
jūtos labi jau otro dienu, tātad šitais man atspēlēsies tuvākajā laikā. ziema - labi / slikti? patīk patīk. |
||||
|
|
|
||||
| un beidzot ārā snieg! pēc vairākkārtējiem kļūdīgiem "es redzu!", šoreiz tur patiešām ir sniegs. eu nē, kur tu pazudi?? O_o | ||||
|
|
|
||||
|
- do you wanna live forever? - nooo.. - ..then sing this shit, what else, right now! |
||||
|
|
|
||||
| viens no pirmajiem trolejbusiem, sausa mute, sāp kakls, mx un vēl pāris neaizmirstamu brīžu. | ||||
|
|
|
||||||||
|
vai cilvēks var iztikt bez citiem cilvēkiem? ir labāk iegūt pāris patiešām labus draugus vai daudz dažādas interesantas paziņas? patīk man tāds rudens. tas, ko uzskatīju par rudeni, bija atvasara. tagat.. |
||||||||
|
|
|
||||||
| es jau laikam sāku par daudz uzticēties. sāku stāstīt visu, kas man iekšā. nedrīkst, jo tad man pašai nepaliks, par ko papriecāties. un man patīk, ka varu vienatnē sēžot sākt smaidīt. taču īstenībā ir grūti to noturēt pie sevis. ir divas dažādākas lietas - tās, ko vajag kādam drošam cilvēkam pastāstīt, lai neturās rūgtums sevī, un tās, ko atstāt sev pašam, mīļās labās atmiņas. iespējams, ka nekad nenotiks tā kā es vēlos, bet cerība taču pastāv vienmēr. | ||||||
|
|
|
||||||
| kā cilvēks tu man šogad varbūt tik ļoti nekaitini, jo neesi vairs tik visatļautīgs, bet es vienalga nevaru tevi izturēt. vai acu skatiens nodod? | ||||||
|
|
|
||||||
| mans pašnovērtējums aug. tu to nevari ciest, jo nespēj samierināties, ka arī es vēlos būt kas vairāk kā atļāvos. ja tu gribi aiziet - tad ej, jo, ja aiziešu es, tad man būs sāpīgāk. es pārdzīvoju pat parastu draudzību izzušanu. un tu saki, ka tev vienalga. | ||||||
|
|
|
||||||
| bēdas slīcinu ēdienā. un šķiet, ka arī prieks tur noslīks. | ||||||
|
|
|
||||||||
| kas cilvēkus pamudina, iegalvot sev, ka viņi ir piederīgi kautkam tādam, kas patiesībā nav? viennozīmīgi - ir labāk, ka esi kautkas konkrēts, nevis pa vidu peldošs kukainis, bet vai tāpēc jāierobežo sevi tādiem rāmjiem? | ||||||||
|
|
|
||||||
| aatd. skumja, bet vairs nav to emociju. visas tiek apslēptas. bet vnlga, lai kā un kad tas notiktu - turi solījumu. | ||||||
|
|
|