[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
Below are 2 entries, after skipping 40 most recent ones in the "Bezjēgas orākuls" journal:| Jūnijs 1., 2012 | |
|---|---|
| 22:39 [Link] |
Man tevis ir žēl... Biju uz teātra izrādes ''Mesija'' pirmizrādi, kuras režisors I.Tontegode man ir diezgan labs paziņa un šoreiz debitē dramaturģijas lauciņā. Pirmo reizi biju uz šāda tipa, alternatīvu un nepieradinātu izrādi. Eduards Smiļģis kapā ir piecēlies sēdus. Jau pati norises vieta, bijušās Rīgas Tabakas fabrikas telpas piešķir visam pasākumam treknu plusu, tur varētu mierīgi uzņemt kādu industriālu šausmeni vai izveidot datorspēli ala ''Resident Evil''. Pati izrāde ir par latviešiem. Par latviešu dziļākā ''pirmkoda'' meklējumiem mēģinot notīrīt visus vēsturiskos uzslāņojumus. Skan jau baigi nopietni...tā arī ir un tajā pašā laikā nav. Jau redzot, ka izrāde sākas labākajās zombijfilmu tradīcijās ar augšāmceltiem miroņiem ir skaidrs, ka šis sarežģītais stāsts tiks stāstīts režisoram ļoti iemīļotajā viegli ''šizīgajā'' noskaņā, liekot uz visu paskatīties no cita redzes leņķa. Filozofiski un reizē ironiski dialogi mijās ar gaumīgiem jokiem vai industriālās mūzikas pavadītām performancēm uz skatuves. Ak jā, skatuves klasiskā izpratnē vispār nav, ir tikai milzīga melnzemes čupa uz kuras arī notiek visa darbība. Ļoti labi tiek parādīts sabiedrības ''tukšums'', dažādie veiklie darboņi, kas visādi cenšas šo sabiedrību ietekmēt un manipulēt ar to kā arī radīts parastā, ierindas latvieša tēls, kuram tas viss ir ''pie kājas''. Vispār jau tur ir vairākas iespējamās interpretācijas un katrs, iespējams, saskatīs kaut ko citu. Es domu uzķēru un sapratu. Man ļoti patika. Tiešām iesaku noskatīties, vēl svētdien būs tāda iespēja. P.S. meitenēm varētu patikt, gandrīz visi vīriešu lomu aktieri noslēgumā gorās pa skatuvi Ādama kostīmos... Mūzika: Peccatum- Desolate Ever After |
| Marts 26., 2012 | |
| 23:45 [Link] |
Es tev uzticos... Viena lieta, kas man ļoti patīk studentu korporācijās un ko es vērtēju gandrīz vai visaugstāk ir tā, ka tur tiek gatavoti cilvēki uz kuriem var paļauties vienmēr un kuru godavārds nav apšaubāms. Līdz ar to arī viņiem nav vajadzības dot kādus īpašus uzticības zvērestus, jo principam ''vīrs un vārds'' ir tāds pats spēks jebkādos apstākļos. Ja kaut ko esi apsolījis, tad vienīgais attaisnojums solījumu nepildīt ir tava nāve. Ja kaut mirkli šaubies vai spēsi to izpildīt tad labāk neko neapsoli. Taisnība, ka tas tiek sasniegts ar diezgan stingru režīmu un disciplīnu, bet tas attaisnojas. Visās šāda tipa organizācijās godavārda neturēšana ir viens no vissmagākajiem pārkāpumiem! Es te varbūt zīmēju drusku idealizētu ainu, jo arī te ne vienmēr viss ir perfekti un arī pašam reizēm sanāk paklupt, bet uz to ir jātiecas. Mūzika: Bērnības Milicija-1986 |