[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]

Time	Text
21:15 windrider [Link]	Noskatījos 2011. gada Krievijas un Vācijas kopražojuma filmu ''Fausts''. Uzreiz jāsaka, ka tā gluži nav klasiska kāda literāra darba ekranizācija, bet vairāk režisora jaunrade un interpretācija par tēmu. Kopumā tiek sekots dižā darba sižetam un varoņi bieži citē kādas rindas no orģinālā Fausta, bet paši tēli ir krietni izmainīti, vienkāršoti un deformēti. Kopējā filmas noskaņa ļoti atgādina ''Stalkeri''. Droši vien pateicoties zaļganajam sēpijas tonim, kas ir izmantots visā filmā. Tas uzreiz arī piedod visam gabalam tādu alternatīvu un šizīgu noskaņu. Jāsaka gan, ka sižets jau no paša sākuma balansē uz īstenības un šizīgu sapņu robežām un beigās šī robeža tiek nojaukta pilnīgi. Visbūtiskāk, šķiet, atšķiras paša Fausta tēls. Gēte bija radījis gara milzi, nerimstošu klejotāju un meklētāju, kas bija gatavs pārdot dvēseli, lai iegūtu jaunas zināšanas. Šeit Fausts ir dzīves apnikuma mocīts un iekšēji diezgan tukšs zinātnieks, kas netic ne dievam ne dvēselei, par kura galveno dzinējspēku pēkšņi kļūst primitīva iekāre. Un jā, arī Mefistofelis man nepatika. Sanācis pārāk prasts un neglīts. Viņam vajadzētu būt savādākam. Bet kopumā filma ir neslikta. Noskaņa un atmosfēra ir ļoti laba. Tāda diezgan nereāla un padrūma pasaulīte. Treileris: http://www.youtube.com/watch?v=zrRN7pZdopg
Reply:
	No: Sviesta Ciba user Lietotājvārds: Parole: Iežurnalēties ar'?  Anonīms Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem): Temats: Tematā HTML ir aizliegts   Neformatēt automātiski: Ziņa: Esi modrs! Lietotājs ir ieslēdzis anonīmo komentētāju IP adrešu noglabāšanu..